
Paša (ar sievas Marijas palīdzību) celtā smēdē par savu darbu man stāsta mūspusē pazīstams kalējs ARTJOMS BURCEVS. Kad pirms vairākiem gadiem pirmoreiz tikāmies, šķiet, Valmiermuižas tirdziņā, viņš pārstāvēja Zilokalnu, bet nu jau vairākus gadus veido savu kalēja saimniecību, ko pats dēvē par viensētu, Valmieras pagasta Sauleskalnos.
Iepazīstini, lūdzu, ar sevi! Cik jauns vai vecs, no kurienes nācis?
Nāku no Zilākalna, tur visu bērnību nodzīvoju. Janvārī man būs 38. Ar sievu Mariju esam precējušies jau diezgan ilgi, mūsu dēls Daniels ir otrklasnieks.
No cik gadiem esi smēdē?
Pats ar to nodarbojos jau gadus desmit, nu, varbūt divpadsmit. Vēl pieliksim pāris gadus klāt, kopš es ar kalēja darbu iepazinos. Sākumā strādāju svešā smēdē, tas bija Straupē, jo Zilākalnā nebija tādas iespējas. Pēc tam vienkārši nolēmu tālāk turpināt pats, lēnām sāku savu darbnīcu taisīt augšā.
Tevi dzīvē velk uz praktiskām lietām. Kāpēc tieši smēdē un nevis galdniecībā vai pie podnieka virpas?
Jā, praktiskās lietas man jau no bērnības. Tēvs bija galdnieks, visu ko mācēja taisīt, arī es turpat pa darbnīcu maisījos… Bija doma par galdniecību, mājās kokgriezumus un grebumus taisīju diezgan daudz. Bet vēlāk, jau pēcskolas vecumā, nevarēju sev atrast realizāciju. Līdz netīšām, darba meklējumos, sanāca nokļūt smēdē, un tad es sapratu – viss, man nekas cits vairs nav jāmeklē!
VIKINGI APSKAUSTU! Artjoms demonstrē savas fantāzijas lidojumu karacirvja veidolā. Par šādu – ar ripzāģa zobiem aprīkotu – kaujas ieroci sajūsmā būtu pat senie karotāji vikingi.