Vispirms sākam ar pašu pamatu! Kā šo verķi saucam? Elektroskūteris?
Nē. Elektroskrejritenis. Tā būs latviski, jo skūteris nāk no angļu valodas. Manuprāt, arī mūsu Ceļu satiksmes noteikumos ir rakstīts – elektroskrejritenis.
Zinu, ka bez auto esi apsedlojis arī motociklu. Kāpēc izšķīries vēl par šāda individuālā transporta līdzekļa – elektroskrejriteņa – iegādi. Vēlme iepazīt jaunas tehnoloģijas tev nelika mieru?
Nu, kā lai saka… Te ir dažādi apsvērumi. Pirmais – degvielas cenas. Es to nopirku, lai brauktu uz darbu. Jo degvielas cenas kāpj, un, ja parēķina, ka ar šo elektroskrejriteni par 70 eirocentiem var nobraukt līdz 40 kilometru attālumam, tad, manuprāt, tas ir ekonomiski izdevīgi. Otrkārt, tā es esmu tuvāk pie dabas. Var sajust vēju, tu vairs neesi iebāzts kaut kādā metāla bundžā… Tā teikt, tu esi aci pret aci ar dabu, harmonijā. Treškārt, man neeksistē nekādi sastrēgumi, es varu tos apbraukt. Protams, gribējās jau arī izmēģināt kaut ko jaunu.
GATAVS BRAUKT. Armands pilnā ekipējumā, kas viņam nodrošinās drošu pārvietošanos ar elektroskrejriteni.