Par ģimeni un bērnības laiku
Mana mamma ir Valmieras 5. vidusskolas bibliotekāre, kura vada lasīšanas stundas bērniem. Man ir dvīņu brālis Lauris un jaunāka māsa Tīna. Esmu uzaudzis Valmieras centrā blakus Svētā Sīmaņa baznīcai. Apmeklēju bērnudārzu «Krācītes», tur es biju ļoti vienkāršs zēns, īpaši neizcēlos. Domāju, ka jau tad biju ļoti draudzīgs. Interesants fakts: bērnudārza izlaidumā saņēmu fotogrāfiju, un zem tās jau pirms svinīgās daļas bija jāuzraksta atbilde – kas tu būsi, kad izaugsi liels? Es netipiski bērniem, kas tajā laikā domā par policistu vai ugunsdzēsēju, uzrakstīju – aktieris. Mamma par to smējās, jo tajā laikā nevarēju ne dzejoli iemācīties, kur nu vēl uzstāties publikas priekšā.
Mamma mani, brāli un māsu jau bērnībā veda uz ļoti daudziem pulciņiem, lai mēs sevi pilnveidotu un saprastu, kas mums katram padodas. Apmeklēju mākslas skolu, nepabeidzu, jo bija posms, kad vēlējos vairāk darīt citas lietas nekā zīmēt. Bet tagad to ļoti nožēloju, jo man patīk zīmēt – radīt darbus ar rokām. Nodarbojos ar grafisko mākslu. Zīmēt spēju brīdī, kad esmu skumjš, dusmīgs vai nelaimīgs, ne tad, kad ar man viss ir kārtībā. Zīmēšana man palīdz novadīt negatīvo enerģiju, ko laika gaitā sevī esmu uzkrājis, tā teikt, sava veida attīrīšanās rituāls.
No trīs gadu vecuma apmeklēju Valmieras Jaunatnes centra «Vinda» bērnu deju kolektīvu «Liesmiņa», līdz vienā brīdī sapratu, ka vēlos saistīt savu brīvo laiku ar teātri, un trīspadsmit četrpadsmit gadu vecumā aizgāju no turienes. Pa vidu tautas dejām ome mani veda uz sporta dejām, bijām tandēms. Kopā braucām uz sacensībām – plūcām uzvaras kā puķes dārzā. Ome manā dzīvē ir bijis liels atbalsts, bez viņas mēs ar brāli un māsu nebūtu paspējuši izdarīt ne uz pusi no tā visa.
ARTA JANČEVSKA absolventa fotogrāfija, ko var redzēt Zirgu Pasta Teātra mājā pie sienas kopā ar LKA absolventu foto. Aijas Melbārdes foto