Pastāstiet, lūdzu, tuvāk par savu dzimtu – jutos pārsteigts, uzzinot, ka esat tikpat kā šejienietis…
Pats esmu dzimis rīdzinieks, bet dzimtas saknes tiešām ir Valmierā un Rūjienā – vecvectēvs ir no Kauguriem un vecmāmiņa Līvija Endzelīna ir dzimusi rūjieniete. Arī mātes vecmāmiņa ir no Kocēnu pagasta, tā ka gan no tēva, gan mātes puses Valmierā ir dzimtas saknes. Tā nu ir sagadījies, ka, braucot projām no Rīgas, atkal ir iznācis uz šo pusi doties. Jau no 2004. gada laiku pa laikam mēdzu padzīvot gan ziemā, gan vasarā pa Araksti, bet nu ir vienpadsmitais gads, kopš es šeit dzīvoju visu laiku. Mana draudze gan ir pavisam citā Latvijas malā – starp Jelgavu un Dobeli, kurp aizbraukt izdodas reizi mēnesī. Tā kā darbs ir mājās pie rakstāmgalda, tad visādā ziņā ir daudz patīkamāk, labāk, klusāk un mierīgāk, droši vien arī lētāk nekā galvaspilsētā, kur ar tādu humanitāru darbu pie rakstāmgalda nemaz nevar iztikt.
…un ar koncertmeistara stundām jau arī diez ko nav iespējams nopelnīt…
Nopelnīt gluži ne. Bet patiesībā tas ir svētīgs darbs, kaut gan varbūt ne gluži adekvāti novērtēts. Patiesībā bērniem, kas mācās mūziku, ir ļoti svarīgi tie samērā retie brīži, kad viņi var muzicēt kopā ar pavadījumu, jo viena lieta, kad viņš pats mācās sava instrumenta partiju, bet īstā mūzika atklājas tikai tad, kad viņš to var nospēlēt ansamblī ar pavadītāju. Tāpēc arī koncertmeistara darbs ir ļoti svarīgs, un tas jādara krietni un sirsnīgi.
Ko jūs šobrīd darāt pie rakstāmgalda – tulkojat vai komponējat?
Vairāk gan tulkoju. Pēdējos gados mans skolotājs Pēteris Vasks sava fonda vārdā man ir pasūtinājis vairākus skaņdarbus, par ko esmu viņam ļoti pateicīgs. Bez tam regulāri komponēju baznīcas mūziku kādiem konkrētiem dievkalpojumiem vai koncertiem. Tomēr lielāko daļu mana laika prasa pēc manas pārliecības ļoti svarīgu reliģisku grāmatu tulkošana no vācu valodas.
Esat sadarbojies ar vairākiem slaveniem dziedātājiem – Inesi Galanti, Aleksandru Poļakovu u.c. Sanāk, ka jūsu darbiem ir savi izpildītāji…
Tā ir, bet pēdējos gados visas uzstāšanās vienmēr bijušas tikai baznīcā. Ja runājam par baznīcas mūziku, tad šajā ziņā es vēl kaut ko organizēju un aicinu kādu dziedoni vai citu solistu tādā svinīgākā dievkalpojumā piedalīties, bet cita rakstura koncertus sen neesmu rīkojis un diez vai arī rīkošu. Tagad jau Rīgas mākslinieki ir tālu, grūtāk satikties, lai samēģinātu.
INGMARS ZEMZARIS.