Muzeja dzīve var šķist tāda citāda pasaule. Skolas gados tā droši vien likās putekļaināka, sausāka un neinteresantāka, bet, laikam ejot, jau saproti, ka šajā vietā strādā teju izredzētie.
Kādreiz varbūt bija tāda definīcija, ka muzejs krāj, pēta un eksponē, bet pašlaik noteikti ir runa par popularizēšanu. Ir liela jēga krājuma glabāšanai, bet tas glabātais ir arī jāizmanto. Un, jā, pēdējie gadi ir laiks, kad muzeji ļoti mainās. Mūsu štatā arī ir muzeja pedagogs, un tas nozīmē, ka tiek iecerētas un veidotas dažādas interesantas, izzinošas programmas.
Jo muzeja pasaule ir jāpadara jaunajiem interesanta. Kā bez atraktivitātes un tehnoloģijām jaunieti muzejā iedabūsi?
Zinu, ka būs kolēģi, kas man iebildīs, bet šim uzstādījumam vairs nepiekrītu. Muzejā aplūkojamajam ir jābūt ar citu pievienoto vērtību. Var izmantot arī tehnoloģijas vizualizācijai, piekrītu, ka tas ir veids, kā raisīt interesi, bet… Atceros gadījumu, kas paskaidros: kolēģe bija sarūpējusi brīnišķīgu tautastērpu izstādi. Tērpus bija darinājuši paši to valkātāji, notikums emocionāli piesātināts. Un bija šajā izstādē iespēja, izmantojot skārienjutīgos ekrānus, apmeklētājiem veidot savu arheoloģisko vai novada tautastērpu. Bija bērni, kas pie tā ekrāna vien nodzīvoja, izstādi neapskatīja, bet ko tad viņi uzzināja, ko ieguva, iemācījās? Izmantoja iespēju pavilkt ar pirkstu pa lielāku ekrānu nekā mājās.
Kas tad joprojām ir muzeja patiesā vērtība?
Muzeja priekšmets! Mums svarīgs ir oriģināls un sens priekšmets. Jā, kādreiz apskatei tas ir liekams vitrīnā, jo tas jāsaglabā, tā būs vērtība nākamajām paaudzēm, taču esam mēģinājuši izmantot kopijas, lai izstāžu apmeklētāji materiālu var arī aptaustīt, esam daudz vākuši informāciju par vietu un laiku, veidojam stāstu par un ap priekšmetu, lai būtu interesanti.
Kāpēc Muzeju naktī tos gāž riņķī, bet ikdienā tik lielas apmeklētāju plūsmas nav?
Muzeju nakts ir svētki. Skaists laiks, viss zied, jauka nedēļas nogale, un cilvēki grib iziet sabiedrībā. Muzeju nakts ir viena no iespējām, un tas ir labi. Šajā naktī cilvēki satiekas, parunājas un atnāk līdz muzejam. Šajā notikumā ir kaut kas no pūļa efekta, no izlemšanas doties kopā: ja citi, tad es ar’! Bet arī tas jau nav slikti, jo plašāka sabiedrības daļa muzeju satura dažādību iepazīst un atnāks vēl kādreiz. Būs interese.
«PATIESĀ VĒRTĪBA ir muzeja priekšmets, oriģināls un bieži neatkārtojams,» saka Indra Vīlistere, kura kopā ar kolēģēm rūpējas par Valmieras muzeja krājumu, kurā var sameklēt 68 tūkstošus dažādu vērtību. Jāņa Līgata foto