Tas viss tāpēc, lai ģimnāzijas 444 audzēkņi, 45 skolotāji, 25 tehniskie darbinieki un arī interešu izglītības skolotāji varētu izcili strādāt sakārtotā un modernā vidē. Ģimnāzijas direktors ARTŪRS SKRASTIŅŠ vienmēr gatavs izaicinājumiem.
Pārbūvēto korpusu atklājot, klātesošie teica, ka modernais tagad nolikts blakus arhitektūras pērlei. Vai šādi vispār var saderēt kā cimds ar roku?
Pārbūvēt skolas ēku un kaut ko no ārpuses mainīt nav nepieciešams, nekad nav bijis šīs domas. Pēc diviem gadiem skola atzīmēs savu 105-gadi, ir nodoms vēl vairākas svarīgas lietas izdarīt, lai būtu šī pabeigtības sajūta: jāsakārto foajē, jāpaplašina ķīmijas laboratorija, vairāki darbi ārpusē, sākot ar stāvlaukuma izbūvi, saglabājot bērzu aleju uz skolu. Ir projekti, bet, kā tas būs paveicams, ir darītāju ziņā. Ar to vēlos teikt, ka nav jāmaina pati vēsturiskā ēka, tā vizuāli paliek kā 1901. gadā celta, bet iekšieni, saturu un izglītības iestādes garu gan mēs varam veidot līdzi laikmetam. Nav ierobežojumu iekšienē attīstīties saturiski un tehnoloģiski.
ĢIMNĀZIJA ir darba vieta ne tikai skolotājiem vai direktoram, par to pārliecināts Valmieras Valsts ģimnāzijas direktors Artūrs Skrastiņš. Viņš uzsver, ka skola ir vieta, kur arī bērnam jāstrādā, lai skolas laiks sniegtu labāko. Ārijas Romanovskas foto