Senioru biedrībā «Rūjienas Ievas» uzklausījām tās vadītāju VIJU ĶAUĶI.
Kura ievu ziedēšana šopavasar jau bija jūsu biedrībai?
Šī mūsu kopā būšanai ir jau 26. sezona. Tā jau ir pietiekami ilga vēsture, par kuru lieliski liecina vairāki fotoalbumi un pirmo dalībnieču atmiņas. Sākumā tā nebija biedrība, bet gan tikai pašām savs dāmu klubiņš, kas radās, lai būtu iemesls izkustēt no ierastās mājas dzīves rutīnas, satikties un, ja nepieciešams, citai citu uzmundrināt. Kad radās iespēja piedalīties Borisa un Ināras Teterevu fonda izsludinātajā finansiālā atbalstā, klubiņš pārtapa par biedrību. Tās esības būtība palika nemainīga: rast iespēju seniorēm sapulcēties, motivēt nepalikt mājas četrās sienās, bet būt cilvēkos un pie viena apgūt arī ko jaunu.
Biedrības sastāvs ir mainījies, jo gadi un veselība dara savu, taču joprojām ierindā ir apmēram 25 dažādu gada gājumu dalībnieces, pat savos 96 un 94 gados.
Kad vien atļāva valstī noteiktie COVID-19 pulcēšanās un pasākumu ierobežojumi, reizi nedēļā atnākam uz biedrības norisēm atvēlētajām telpām tajā pašā namā, kur atrodas Tautskola un Jauniešu centrs.
TIKKO. Daļa no biedrības «Rūjienas Ievas» dalībniecēm Miķeļdienas pasākumā Rūjienas Tautskolas pagalmā. Ārijas Romanovskas foto