Sākam ar to sūrāko… LBL2 bronzas finālā tavējie Valmiera Glass/Vidzemes Augstskola no trim mačiem divus, arī vienu Valmierā tomēr zaudēja gulbeniešiem, paliekot bez medaļām. Vai pēc iepriekšējās sezonas sudraba sirds nesāp?
Sāpīgs jau pats pirmais jautājums… Nu, skaidrs, ka sāp! Nepaiet neviena diena, nedomājot par to, kas notika. Manuprāt, cēlonis bija jau agrāk — pusfinālā ar Ķekavu. Astotdaļfinālā pret Līvāniem un ceturtdaļfinālā pret Saldu noķērām ļoti labu ritmu, arī labu spēli rādījām. Abas spēles pret Saldu, manuprāt, bija vienas no mūsu labākajām sezonā — gan kvalitātes, gan cīņasspara un pašatdeves ziņā. Bija prieks skatīties, kā puiši cīnījās — lēca pēc bumbām autos, kapāja viens par otru. Tas bija skaists basketbols, tāds, kādu es varbūt gribētu redzēt katru spēli. Pēc tam sanāca tā, ka Ķekavai trīs spēlētāji aizbrauca uz strītbola sacensībām Ķīnā, un Basketbola savienība mūs vienkārši nostādīja fakta priekšā: jums 16 dienas brīvas… Un tas sezonas beigu daļā, kad play off režīmā tomēr spēle ir ik pēc dienas, tu ieej zināmā ritmā, kam esi gatavojies visu sezonu. Domāju, ka tas mūs izsita no ritma, pazaudējām spēles pavedienu. Plus vēl šajās 16 dienās iekrita Eiropas Jaunatnes basketbola līgas (EYBL) un U-19 vecuma fināli! Mūsu abiem Valteriem — Vēverim un Brokānam — 13 dienās sanāca 10 spēles, kamēr pārējiem no komandas — neviena. Pat mums pašiem īsti nebija skaidrs, ko taupīt, kā gatavoties… Kā šopavasar kādā intervijā teica Latvijas hokeja izlases treneris Artis Ābols, savu spēli atrast ir grūti, bet to pazaudēt ir ļoti viegli. Protams, mēs piekritām, ka šie trīs Ķekavas puiši brauc uz turnīru, bet vai tas ir loģiski? Ķekaviešiem šosezon bija ļoti spēcīgs sastāvs, taču ar visu to mēs varējām labāk nospēlēt, pacīnīties par vietu LBL2 finālā.
Bet pēc tam taču vēl bija bronzas iespēja, kad pret Bukiem pirmo maču Gulbenē vinnējāt, bet nākamais — Valmierā — jau bija pilnīgi nekāds.
Tieši tā. Arī Gulbenē varbūt nemaz neparādījām to labāko spēli, taču pēc tādas uzvaras laikam bija piezagusies nevajadzīga pārliecība, ko puiši pēc tam paši atzina, ka atliks tikai uzkārt medaļas kaklā… Sports ir nežēlīgs un momentā soda par nevajadzīgu pašpārliecinātību!
KOPĀ ARĪ IZLASĒ. Roberts Zeile kopā ar savu talantīgo audzēkni Valteru Vēveri, vienu no potenciālajiem Latvijas U-18 izlases līderiem šīs vasaras Eiropas čempionāta finālturnīrā Latvijā.