
Tūristu taka un klētiņa
Intervijās Inta ne reizi vien teikusi, ka «Lejasvagaļu» atpazīstamībā ir vairāki svarīgi faktori: 2000. gadā apmeklētā šķirņu ziņā pārsteidzoši bagātā ķirbju izstāde Rīgā, Dabas muzejā, un pēc dažiem gadiem, kad prāva daļa no izstādē redzētā jau auga un priecēja Intas zemē, sekoja Rūjienas pašvaldības speciālistes Gunas Ķiberes iedrošinājums — atvērt sētu un izaugušo rādīt arī citiem. Kad 2011. gadā izauga ķirbju rekordraža un lielās ogas krāvuši grēdām, dēla Arta izlolota, tapa preču zīme «Lucky pumpkin» («Laimīgais ķirbis»), savukārt pēc «Lejasvagaļu» pasūtījuma Igaunijā kādā pārstrādes uzņēmumā saražotie ķirbju produkti kļuva ne tikai par pieprasītu tirgus preci, bet arī par prestižu Rūjienas suvenīru.
Liels notikums saimniecībā bija arī senās 1811. gadā celtās klētiņas sakārtošana tā, lai tajā varētu ne tikai rīkot ķirbju izstādes, bet arī omulīgā senatnīgā atmosfērā uzņemt viesus, cienāt viņus ar ķirbju produktiem un stāstīt viņiem daudzos ķirbju stāstus. Piemēram, par to, ka pārtikā lietojamas ne tikai lielās ogas, bet, piemēram, par to, kā no kaltētiem ķirbju ziediem sanāk veselības tēja, kas paaugstina organisma aizsargspējas, no svaigām ķirbju stīgām gatavotie salāti lieti noder sirds mazspējas gadījumos, bet ķirbju miza satur pektīnu, kas vajadzīgs bērnu un pusaudžu kauliem, locītavām un skrimšļiem, savukārt ķirbju eļļu iesaka lietot profilaksei pret onkoloģisku saslimšanu.
Ciemojoties «Lejasvagaļos», viesi degustē ķirbju marinējumus, marmelādes, biezeņus, ievārījumus, sulas, sukādes. Garda ir no ķirbjiem ceptā maize, kuru iecienījuši daudzi vietējie.
LAURA LIELBĀRDE: «Aizvadītā sezona ir mūs brīdinājusi, tādēļ arī turpmāk «Lejasvagaļos» ķirbji noteikti būs un arī tūristiem to daudzveidību labprāt rādīsim, taču paralēli ķirbjiem mūsu zemē arvien vairāk augs arī citi dārzāji un ogas, ne tik lielas kā mūsu «Laimīgais ķirbis».» Ārijas Romanovskas foto