Kāda ir tava nodarbošanās?
Pašlaik, manuprāt, esmu sasniedzis savas karjeras kulmināciju un nodarbojos ar pārtikas produktu vairāku ražošanas procesu vadīšanu. Mana specialitāte pirmsākumos ir pavārs, tālāk šefpavārs, pārtikas tehnologs, uzņēmuma vadītājs.
Kā sākās tava interese par pavārmākslu?
Tas ir nācis no bērnības. Esmu vienmēr bijis zinātkārs kulinārijā un ēdienu gatavošanā. Arī, apmeklējot dažādas Latvijas un kaimiņzemju pilsētas un citas pasaules valstis, pirmais, ar ko es sāku, ir kulināro īpatnību un knifu izpēte, kā arī baudīšana. Cik nu sevi atminos, visu manu mūžu ēdienu kultūra man ir patikusi, par to esmu mācījies un uz to esmu mērķtiecīgi virzījies. Manā gadījumā notikumi un likteņa līkloči ir bijuši labvēlīgi, un man pavārmāksla jeb ēst gatavošana, kaut kā jauna izgudrošana ir vienlaikus mans hobijs un ikdienas nodarbošanās.
Kādas skolas esi pabeidzis?
Savas zināšanas esmu sācis gūt, jāsaka nedaudz ar humora pieskaņu, jau no pagājušā gadsimta. Esmu studējis dažādu līmeņu vietējās un starptautiskās profesionālās skolās un akadēmijās, tādējādi gūstot arī pilnvērtīgas zināšanas tai jomā, ar kuru nodarbojos. Esmu apguvis un apmeklējis pašmācības ceļā arī dažādus kursus un seminārus tepat Latvijā un ārvalstīs.
Ir kādi kuriozi no taviem pavāra laikiem?
Protams, pavāra ikdienas darbā neiztiek bez kurioziem – ir bijuši dažādi notikumi. Kā, piemēram, uz melnā humora robežas balansējoši pavāru jociņi: atnāk praktikants, un viņam tiek piedāvāts noskūt kivi ar skuvekli. Viņš to arī izdarīja, jo tai brīdī šis biklais puisēns nodomāja, ka, tieši šādu ceļu ejot, var kļūt par virtuves valdnieku. Tas bija tāds smieklu brīdis, pēc kura praktikants saprot, ka pavāra darbs nav no vieglajiem. Šo-brīd, kad pagājuši gadi, protams, attieksme pret realitāti ir nopietnāka un mērķtiecīgāka.
VITĀLIJS ĻEBEDEVS. Foto no Vitālija privātā arhīva