LIELAIS SAPNIS ir muzicēt uz skatuves. Kamēr jauniete mācās, daudz to nesanāk darīt, tomēr pagājušajā nedēļā varēja baudīt viņas ģitārspēli koncertzāles «Valmiera» terasē. Laine Loze uzstājās kopā ar Elīzu Jegorovu. Roberta Āboltiņa foto
Kāds ir tavs hobijs?
Šobrīd ģitārspēle man vairāk šķiet kā darbs, bet arī kā hobijs. Es uzskatu, ka dejošana ir mans galvenais hobijs, kur var atslēgties gan no mūzikas, gan no skolas.
Esi radoša vai praktiska personība?
Es teiktu, ka ļoti radoša, jo visur man ir radošais bardaks – dzīvē, istabā, bet esmu arī praktisks cilvēks. Dažām lietām pieeju praktiski – vairāk tās ir mājas lietas, bet skolas lietām – ļoti radoši, īpaši tas attiecas uz mājas darbiem. Varētu teikt, ka esmu pa vidu.
Vai mūzikas skolas dēļ izvēlējies pārvākties un vidusskolā mācīties Rīgā?
Jā, tas bija galvenais iemesls, kāpēc es aizgāju uz Rīgu dzīvot. Tā es būtu palikusi dzīvot Valmierā, ja varētu apvienot. Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skolā piedāvā tādu programmu, ka tu mācies visu par mūziku, bet tev ir iespējams atsevišķi mācīties citā vidusskolā, lai apgūtu vispārizglītojošos priekšmetus. Ļoti daudzi no Rīgas 1. ģimnāzijas šo iespēju izmanto.
Tev bija jāpieņem liels lēmums – ģimene paliek Valmierā, bet tu viena pārcelies uz Rīgu. Nebija sajūtas: «Viss ir slikti, es gribu mājās»?
Oi, man tas lēmums bija jāpieņem dienas laikā, jo sanāca tā, ka es noliku iestājeksāmenus un bija 29. vai 30. augusts, kad man piezvanīja un teica: «Jūs esat pieņemta Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skolā. Jūsu grafiks ir tāds, ka jūs nevarat izbraukāt no Valmieras.» Mana pirmā doma bija: «Okei, man ir jāatrod skola un dzīves vieta!» Tas bija pats pirmais, kas man ienāca prātā. Un viss notika tik ātri, ka es tikai tagad esmu apjautusi, ka es dzīvoju Rīgā, bet visa ģimene ir Valmierā.
Pirmie trīs mēneši bija visgrūtākie, tad es zvanīju mammai un teicu: «Es gribu mājās. Man šeit nepatīk. Man riebjas Rīga.» Man likās, notika krasas pārmaiņas, jo šeit Valmierā cilvēku ir maz, lai gan var likties, ka tā nav. Rīgā man tas bija nenormāls šoks: tu ej pa ielu, un pretī nāk ļaužu burzma… Jā, man bija liels šoks pārvācoties, tagad beidzot ir pierasts.
Kā tu raksturotu ģitārspēli: lielākā nozīme ir talantam vai smagam darbam?
Kā parasti saka, talants ir tikai viens vai divi procenti, viss pārējais ir mans ieguldītais darbs. Daudzi man saka, ka man ir dabas dots talants, bet arī tas ir ļoti smags darbs – katru dienu ir jāspēlē 2 — 3 stundas. Ir ar ko noņemties. Skolas laikā sanāk paslinkot, jo ir mācības.