Inga ir Jāņa un Enijas mamma, viņa vada Valmieras pagasta bibliotēku un labprāt sarunājas par sev un mums visiem svarīgo.
Jūs pirmoreiz satiku pirms dažiem mēnešiem, kad pagasta bibliotēkā kopā aicinājāt adītājas, lai taptu cimdi un zeķes Ukrainas kareivjiem un karā dzīvojošajiem. Tad nodomāju, ka runāšos ar Ingu, jo viņai ir kodols. Jauna sieviete ar spēcīgu pārliecību…
Man gan gribējās ilgāk Valmierā padzīvoties, tad ļauties pārdomām, bet lai notiek! (smejas) Esmu filoloģe, brīvdabas pedagoģijas entuziaste un cilvēks, kam svarīga tautas mantojuma saglabāšana un nodošana turpmākajām paaudzēm. Sirds deg par tautas kultūru, valodu, lasītprasmi, Latvijas dabu un bērniem.
Ja par visu sirds deg, tad tā sadegot neparasti, es jokoju, protams. Sirds degšana ir arī satraukšanās, vai ne?
Satrauc valoda. Mūsu bērniem arvien vairāk sāk pietrūkt valodas izjūtas, izpratnes par valodu, par to, kā runāja mūsu vecvecāki.
MAĢISKAIS LAIKS ir klāt, saka Inga Grīnbauma, kuras sirds stāv tuvu klāt latviskajam un tautas tradīcijām. Jāņus līgo visā Latvijā, bet Ingai tie smaržo pēc babiņas pujenēm Latgalē un pēc rasotas pļavas Vidzemē, kur kopā ar mīļajiem diet. Ārijas Romanovskas foto