Ja jums jāmin svarīgākais, kas darba dzīvē noticis, lai tagad būtu tā iespēja strādāt par rektori. Kādi būtu šie pieturpunkti?
Svarīgākais, ka 1998. gadā ar vilcienu atbraucu uz Valmieru, lai paskatītos, kas tad ir Vidzemes Augstskola (smejas). Biju mācījusies Rīgā, Dānijā un sapratu, ka studēt Rīgā es nevēlos, tad dzirdēju, ka Valmierā ir augstskola un tas ir kaut kas jauns. Izdomāju, ka studēšu komunikāciju, psiholoģiju, ja vēlaties precīzi, tad man tagad jāapskatās, kā šo programmu tolaik sauca, jā, un gribēju studēt sabiedriskās attiecības, jo tiešām tolaik nezināju, kas tas ir.
1998. gadā daudz kas bija no jauna. Jauna augstskola, jaunas programmas, jaunas iespējas.
Kad sāku šeit studēt, man nebija pat 20 gadu. Un kopš tā laika ar pavisam maziem pārtraukumiem ar Vidzemes Augstskolu esmu saistīta – kā studente, kā vieslektore, docētāja, programmas vadītāja. Sākumā lasīju studentiem žurnālistikas kursu, tad piedāvāja šo studiju programmu vadīt.
ZINU MŪSU VĒRTĪBAS, jo ar tām es Vidzemes Augstskolā uzaugu. Tagad es varu tās uzturēt, palīdzēt augstskolu attīstīt, un daru to ar lielu atbildību, – tā Vidzemes Augstskolas rektore Agnese Dāvidsone. Uģa Brālēna foto