Inese, ar tevi iepazināmies Rūjienas Tautskolā, kad tu tikko tekstilmākslinieces Diānas Hofmanes vadītajās nodarbībās biji pabeigusi darināt nelielu gobelēnu ar savas bērnības pļavas košajām krāsām un atmiņām. Vai tās ir no Rūjas krasta?
Jā, gobelēnā izaustā pļava atrodas pie bērnības mājām Rūjas krastā. Pļava, tāpat kā upe, bērnībā bija neatņemama ikdienas sastāvdaļa. Tā vasarās vairāk saistījās ar darbiem, jo ģimenei bija arī neliela saimniecība ar vairākām govīm, kam bija jāgādā siens, taču upe – neviena diena vasarā nepagāja bez peldes un plunčāšanās. Ziemā pļavā slēpojām un pa nelielo kalniņu braucām ar ragavām.
Pļavu reizēm joprojām izstaigāju, lai «izvēdinātu» galvu. Visu apstaigājot, sanāk kādi divi kilometri. Skatos bebru nedarbus, kur izrakta kāda ala, kādi putni ligzdo, esmu uzgājusi arī dažādas Latvijā aizsargājamās savvaļas orhidejas. Vasarās pļavā lasu zāļu tējas vai vācu materiālu zāļu paklājiem, ko aužu. No agra pavasara līdz pirmajam sniegam pļavā ganās mammas kaziņas. Gobelēnam izstādē devu nosaukumu «Mīļa vieta».
ŠOVASAR. Inese fotoizstādē Rūjienas pilsētas svētkos. Foto no Ineses Kalinkas arhīva