Ielās svētdien mudžēja riteņbraucēji, liekas, to pat bija vairāk nekā gājēju. Tie zumēja kā bites stopā. Un tos bija viegli atpazīt, kad tie nebija uz saviem velosipēdiem, jo viņus «nodeva» apģērbs, kad notika iesildīšanās, pēdējās pārbaudes un dzeramā uzpilde pirms gaidāmā starta.
Prieks, ka esam tik viedi, ka esam gatavi slēgt daļu satiksmes, lai pasargātu šo bišu stropa daļu. Esam gatavi apgrūtināt to cilvēku ierasto maršrutu, kas pārvietojas ar automašīnām. Bija manāmi apjukuši autovadītāji – vietējie, kā arī igauņi –, to secināju pēc auto numurzīmēm.
Sestdien arī mēroju ceļu no Valmieras uz Brenguļiem gar Valmieras stikla šķiedru, kur novēroju duci riteņbraucēju gan ar drošības līdzekļiem, gan bez tiem, tostarp bija vairāki bērni kopā ar pieaugušajiem. Ceļš šaurs un brīžiem nepārredzams, bet šeit mēs neuztraucamies par velo bitītēm. Pat ja riteņbraucējs brauc uzmanīgi, vienmēr var būt kāds šoferis, kurš tāds nav. Tāpat ceļa posmā ir aklie punkti, kur saule vakaros spīd acīs. Kā arī ir riteņbraucēji, kas ceļā dodas apreibuši pēc viesošanās Brenguļu alus sētā. Var modelēt simtiem scenāriju.