Taču joprojām mūsu vidū ir cilvēki, kuri cenšas uz atkritumu civilizētu apsaimniekošanu savā sētā ekonomēt. Un tie nudien nav tie paši trūcīgākie ļaudis… Varbūt tāpēc, ka savas privātās problēmas bez mazākiem sirdsapziņas pārmetumiem allaž risinājuši un joprojām to turpina darīt uz pārējās sabiedrības rēķina.
Lūk, gadījums, kas gandrīz pirms mēneša manis paša redzēts un piefiksēts, tāpēc ar pilnu atbildības sajūtu (un vajadzības gadījumā vēl ar pāris lieciniekiem) atļaujos minēt visu – gandrīz līdz pēdējam sīkumam. Ir 9. augusta, piektdienas, saulaina pievakare, pulkstenis ap pusseptiņiem, kad ne pārāk pilnajā asfaltētajā automobiļu stāvlaukumā pie Dīvala kapiem ar koši sarkanu ne gluži pirmā svaiguma Mazda 6 universāli (valsts Nr. GZ 5*** ) iebrauc gludi skūts kungs labākajos gados rūtainā kreklā un šortos. Pie kapličas novietots viens atkritumu konteiners, kas, protams, paredzēts kapu apmeklētāju vajadzībām un tikai.