Valdībai, mūsuprāt, būtu jāsaprot, ka labāku efektu valstij dotu tikšanās ar vietējiem uzņēmējiem un pārrunas par risinājumiem, nevis laimes meklējumi Luksemburgā vai slēdzot līgumu ar Japānu. Uzskatām, ka valdībai pēdējais laiks risināt vietējās problēmas. Nozīmīgākie tirgotāji samaksā valsts budžetā tikai 6% no sava apgrozījuma, bet mazie un vidējie uzņēmumi — 11%. Valdība, aktīvi atbalstot tirgus pārdali par labu dominējošiem tirgotājiem, četros gados valsts budžetā zaudējusi 40 miljonus eiro.
Pirmo reizi Konkurences padome ierobežojusi tirgus varu, izsakot aizliegumu kādam no dominējošiem tirgotājiem. Tuvumā ap t/c Domina no 62 mazumtirdzniecības uzņēmumiem lielākā daļa pieder Rimi. Kopumā Rīgā jau septiņos no 10 multifunkcionāliem centriem atrodas Rimi.
Latvijas Patērētāju tiesību aizgādniecības savienības vadītājs Staņislavs Blankenfelds izsaka pārliecību, ka pircēju labā jāsaglabā izvēles tiesības un nevar valstī būt tikai divu veidu veikali, un jāatbalsta ne tikai savi ražotāji, bet arī savi tirgotāji, kam rūp arī vietējo cilvēku intereses. Daudzās valstīs pašvaldības atbalsta vietējos uzņēmumus, piemēram, ar attiecīgiem uzrakstiem, uzsverot, ka nopelnītā nauda sekmē pašu attīstību un neaizplūst prom. Latvijā lielveikalu Rimi un Maxima peļņa ilgākā periodā augusi miljonos, īpaši pēdējos gados. Diez vai šo uzņēmumu īpašnieki peļņu ieinteresēti investēt tautsaimniecības attīstībā Latvijā.
Uzskatu, ka valstī jāsaglabā tirdzniecības daudzveidība un dominējošiem tirgotājiem ir iespēja labi nopelnīt arī ierobežotu tirgus daļu gadījumā, kuras pie tam tie vēl nav sasnieguši. Pozitīvi, ka Konkurences padome uzdrošinājusies ierobežot dominējošo tīklu neierobežoto attīstību. Tas dod iespēju kaut nedaudz attīstīties pārējiem tirgotājiem un piedāvāt lielāku izvēles dažādību patērētājiem. Platību, ko piedāvāja t/c Domina, varētu labi apsaimniekot arī kāds no tādiem mazumtirdzniecības tīkliem kā Elvi, Elkor, Mego, Prizma, Top, Stockmann vai Sky. Tāpat arī Maxima, kas ar t/c Domina Shopping jau noslēdzis sadarbības līgumu par telpu nomu.
LTA padome janvārī skatīja jautājumu par sabalansētu tirgu. Vērtējot nodokļu īpatsvaru atkarībā no apgrozījuma un uzņēmuma lieluma, redzams, ka mazie un vidējie uzņēmumi samaksā par 5% vairāk nekā dominējošie. Samazinoties pārējo mazumtirgotāju aizņemtajai tirgus daļai, samazināsies arī nodokļu ieņēmumi. Piemēram, par katriem 45 miljoniem, ko iegūst Rimi, budžets ir zaudējis ceturtdaļmiljonu eiro, jo šī tirgus daļa atņemta tiem, kas maksājuši vairāk nodokļos no savas peļņas.
Izplešoties dominējošajiem tirgotājiem, pieaug iepirkumu vara, tā ražotājus spiež strādāt ar minimālu peļņu. Valsts interesēs būtu jānosaka maksimāla tirgus daļa jebkuram tirgotājam. 20% — tā būtu pareiza robeža. Ja būs šī sabalansētā tirdzniecība un godīga iepirkumu cenu konkurence, tad ne tikai dominējošie, bet arī citi varēs attīstīties. Atbalstot tikai dominējošos tirgotājus, mazie un vidējie tirgotāji nespēj izturēt konkurenci — pērn jau slēgti 75 vietējie kooperāciju veikali. Tās ir zaudētas darba vietas un liegtas peļņas iespējas vietējiem iedzīvotājiem.