Kaimiņvalsts piedāvājumu, ko izteicis tās vides ministrs Sīms Kīslers, lielā mērā nosaka zaudējumi, ko depozīta sistēmai rada igauņu «vodkas tūrisms» šaipusē un, iespējams, arī mūsu pierobežas iedzīvotāju «taras tūrisms» taipusē. Kaut par tādu pēdējā laikā nav dzirdēts. Pudeļu un bundžu savākšanas automātos nonāk arvien vairāk iepakojuma, par ko ķīlas nauda Igaunijas veikalos netika iekasēta. Ņemot vērā, ka šāda sistēma jau darbojas Lietuvā, būtu loģiski drīz vien izveidot vienotu Baltijas valstu taras savākšanas tīklu – jo triju valstu koptirgus, pateicoties RIMI un Maxima ekspansijai, sen ir realitāte.
Patiesā atbilde uz igauņu ierosmi ir pavisam skaidra: mūsu veikalniekiem un dzērienu ražotājiem nepatīk klapatas ar depozīta sistēmas ierīkošanu un tās uzturēšanas izmaksām, savukārt pārstrādātāji nevēlas palikt bez sava šķiroto atkritumu (bezmaksas) «krējuma» – viegli un izdevīgi pārstrādājamajām plastmasas pudelēm.