Tieši viņi taču noteiks Latvijas nākotni, domājams, pat turpmākos četrus gadus. Vērtē, ka šajās vēlēšanās balsstiesīgie savu gribu it kā ir izteikuši aktīvāk nekā iepriekšējās (arī pašvaldību), jo vien dažas procentu desmitdaļas pietrūka, lai būtu piedalījušies pat 60%. Taču, kā nu jau zināms laikam pat oficiāli (pāris partiju iesniegumus apstrīdēt vēlēšanu rezultātus Centrālā vēlēšanu komisija ir noraidījusi), 14. Saeimā no startējušajiem 19 iekļuvuši vien 6 saraksti. Tādēļ, lai kā par savu deputātu atkalievēlēšanu līksmo «Jaunā vienotība» (JV), arī ZZS un Nacionālā apvienība «Visu Latvijai!» – «Tēvzemei un Brīvībai/LNNK» vai no jaunveidotā «Apvienotā saraksta», arī «Stabilitātei», «Progresīvie», «Latvija pirmajā vietā» pirmo reizi vai gluži jaunā politiskajā iepakojumā vēlreiz Saeimā ietikuši deputāti, ir tomēr jāsecina, ka pārliecinoša pilnvarojuma lemt balsstiesīgo vēlētāju vairākuma vārdā būtībā viņiem nav.
«Tukšie šāviņi» un vezumi no Augeja* staļļiem
Burtu izmērs
Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku
Abonē «Liesma» — digitāli vai drukātā formātā
Digitālais saturs no 1,99 €/mēn. — pieeja visiem maksas rakstiem portālā. E-avīze no 7,50 €/mēn. — lasāma web un mobilajās lietotnēs. Vai izvēlies drukāto laikrakstu «Liesma» no 9,50 €/mēn. — pastkastē trīs reizes nedēļā, ar pieeju arī e-avīzei.