Tomāti – mūža garumā

Aldis atcerējās, ka pirmā iepazīšanās ar tomātiem notikusi ļoti agrā bērnībā, kad vecāki no paziņām dāvanā reiz saņēmuši šī nezināmā augļa sēklas. Māte tās glabājusi kā acuraugu, pavasarī iesējusi, stādiņus auklējusi, līdz dārzā dobē iestādījusi. Augļus novākusi zaļus un likusi istabā gatavoties, piekodinot, lai neviens tos neaiztiek, kamēr nebūs gatavi. Aldis vai ik dienas kastītēm apkārt dīdījies, līdz pamanījis: pats lielākais jau kļuvis tik kārdinoši sārts, ka puikam mute – siekalu pilna. Ar aizliegto augli mielojies paslepus, bet vēdera priekiem ātri pienācis gals. Māte, zādzību ieraugot, ar skumjām balsī noteikusi, ka pirmais un pats lielākais tomāts tak bijis domāts ne jau apēšanai, bet gan sēklām nākamā gada ražai. Aldim tā bijusi pirmā tomātu mācība.