Pie tam realitāte atrodas acīmredzamās pretrunās ar oficiālo statistiku, kura apgalvo – inflācija, kas pagājušajā gadā piedzīvoja iespaidīgu kāpumu, šobrīd iet mazumā.
Nedaudz dārgāka katrai mājsaimniecībai dzīve, protams, ir kļuvusi elektroenerģijas piegādes tarifu fiksētās daļas paaugstināšanas dēļ. Pašā pieticīgākajā variantā par 5 – 7 eiro mēnesī, neskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN). Vairākumam privātmāju iedzīvotāju visticamāk turpmāk nāksies papildus maksāt līdz 18 eiro un vairāk mēnesī. Protams, šādam attiecīgo instanču lēmumam ir savs ekonomiskais pamatojums, un arī summas ne tuvu nav astronomiskas, taču faktu, ka tēriņi kļūs lielāki, šie attaisnojumi un skaidrojumi nekādi nemaina.
Ar inflāciju (cenu kāpumu) tikmēr savā ziņā ir pat vēl interesantāk. Oficiāli tā ir ievērojami noplakusi, taču pamatā – salīdzinot ar pagājušo gadu, kad pacēlās gluži vai debesīs. Amatpersonas attiecīgi var sist cita citai uz pleca, nodarboties ar pašslavināšanos un vēstīt publikai, ka visas lietas virzās uz labo un pareizo pusi, taču daudzu preču un pakalpojumu cenas vairākumā gadījumu no visa iepriekšminētā mazākas nekļūst, bet bieži vien ir pat pretēji – tās lēnām turpina līst uz augšu vai, kā minimums, neizrāda nekādu vēlmi kristies, lai gan vismaz teorētiski (ja tic tam, kas rakstīts ekonomikas mācību grāmatās) pastāv daudzi priekšnoteikumi, lai dzīve kļūtu lētāka.