Bija situācija pie tirdzniecības centra «Valleta» – jauna sieviete ar mazu, pūkainu suni, iespējams, kādu no špicu šķirnes pārstāvjiem, sēž uz soliņa. Viss jau it kā ir kārtībā, bet, tiklīdz garām brauc velosipēdists, suns savā flexi pavadiņā rej, rūc un mēģina tikt līdz velosipēdistam. Tāds trādirīdis atkārtojas vairākkārt, līdz jaunā sieviete pamana, ka cilvēki sāk uzkrītoši skatīties uz viņu pusi. Tad viņa suni paņem klēpī, bet tas jau nemazina riešanu, kad kāds velosipēdists pabrauc garām. Pie jaunās sievietes pieiet, ticamākais, viņas vecāki, un viņa pasniedz flexi pavadu vecākajai sievietei. Neklausījos, ko jaunā sieviete teica, bet varēja noprast, ka viņa nebija mierā ar to, cik šis suns patiesībā ir neaudzināts. Kamēr abas sievietes diskutēja, suns savā flexi pavadā varēja darīt, ko vien vēlas, līdz kādam jaunietim suns saķēra bikšu staru un viņš skaļāk noteica: «Sieviete, savāciet savu suni!» Uz to viņa vien atbildēja: «Bet viņš jau tikai ostījās!» Tomēr suni paņēma tuvāk, pie sevis.
Suņu audzināšana vai neaudzināšana?
Burtu izmērs
Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku
Abonē «Liesma» — digitāli vai drukātā formātā
Digitālais saturs no 1,99 €/mēn. — pieeja visiem maksas rakstiem portālā. E-avīze no 7,50 €/mēn. — lasāma web un mobilajās lietotnēs. Vai izvēlies drukāto laikrakstu «Liesma» no 9,50 €/mēn. — pastkastē trīs reizes nedēļā, ar pieeju arī e-avīzei.