Ir tūristisks iespaids, kas man nedod mieru jau trešo nedēļu. Ar to saskāros tepat netālu – Tartu. Tur devāmies kopā ar krustmeitu, lai ar zinību centra AHHAA – tāpat apgāztās mājas un pilsētas “ārzemniecisko” lielveikalu – apmeklējumu prēmētu viņu par labām sekmēm mācībās.
Krustvecāku īpašs lepnums ir vienpadsmitgadnieces izcilība matemātikā. Kā nesen man intervijā uzsvēra Rūdolfs Kalvāns, Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors un skolu vadītāju apvienības līderis, mums ir jāsamierinās, ka cilvēki, kam dots talants skaitļos, esot retums visā pasaulē. Mums un viņas vecākiem šī ir ļoti patīkama samierināšanās…
Brauciens izvērtās bezgala jauks un nacionālo lepnumu rosinošs: zinību centrā viss – ieskaitot planetārija filmas seansu tikai latviešu valodā – uzrādīja, ka mūsu valsts tūristus augstu vērtē un gaida arvien plašākos pulkos. Vienīgi ceļā – lai cik komfortabls, autobuss bija piebāzts, jo dodas līdz Sanktpēterburgai vai no tās – ik pa brīdim prātā iezagās nožēla.