Likumdevēji galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā, tajā paredzot būtiskas izmaiņas nosacījumos, kā bērnus var adoptēt uz ārvalstīm. Turpmāk tas būs iespējams tikai uz tādu valsti, «kurai ir saistoša 1993. gada 29. maija Hāgas konvencija par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos, kā arī 1989. gada 20. novembra ANO Bērnu tiesību konvencija un ar kuru Latvija ir noslēgusi divpusēju līgumu, nosakot abpusēju tiesiskās sadarbības specifiku ārvalstu adopcijas jomā».
Tā, neiedziļinoties ārvalstu adopcijas vai diplomātijas problēmās, ir pilnīgi pašsaprotama nostāja. Diemžēl, izrādās, ANO konvenciju joprojām nav ratificējušas ASV – ar parlamenta lēmumu nav apstiprinājušas tai savu pievienošanos. Valdība šo dokumentu parakstīja jau 1995. gadā, Bila Klintona pirmajā prezidentūrā! Taču tieši ASV ir mūsu bērnunamu iemītnieku – arī smagi slimu, arī kopjamu – lielākā cerība atrast sev jaunu ģimeni un gaišāku nākotni.
Cēloņi, kāpēc Vašingtona turpina «ignorēt bērnu tiesības», droši vien ir tādi paši kā citu starptautisku dokumentu gadījumos: globālā līdera politiski un militāri apsvērumi (vai arī, atvainojos, prasta lielummānija). Tāpēc joprojām ASV nav ratificējušas Kioto protokolu cīņai ar klimata pārmaiņām. Tās izvairās pievienoties līgumiem par kara noziedznieku sodīšanu, lai amerikāņu karavīrus nevarētu tiesāt starptautiskos tribunālos. Tāpat ASV nesatrauc reputācijas kaitējums, ko rada nepievienošanās – kopā ar Ķīnu un Krieviju! – konvencijai par kājnieku mīnu aizliegumu un to iznīcināšanu.