Par bezgalsvarīgo aktualitāti – Evikas Siliņas valdības veidošanu – visu, ko spēju pastāstīt daudzmaz pieklājīgā valodā, paudu jau pagājušajā nedēļā. Tagad par šo procesu prātā ir palikuši vairs tikai tādi «idiomātiski izteicieni», kādiem cienījamā izdevumā vietas nav. Tāpat – zinot, ka Liesmas lasītāji spēj ko vairāk, nevis izburtot fotoparakstus vai «aforismus» X čivinātavā, atļaušos vēstījumu sākt iztālēm un, protams, pārgudri.
Augustā apritēja pusgadsimta jubileja «Stokholmas sindromam» – populāram psiholoģijas fenomenam, kad ķīlnieks sāk izjust simpātijas pret savu sagrābēju un pat attaisnot viņu*. Ar šī sindroma izpausmi nesen saskāros pats.