Biju pat ļoti priecīgs uzzināt, ka kādreizējais puiciskais «oranžo ministriņš» ne tikai ir pārvarējis savu toreizējo politisko bankrotu (kad pašam šķita, ka nu visa dzīve ir pagalam). Izrādās, ka viņš spējis arī daudz ko dzīvē panākt, padarīt un sapelnīt. Tagad Vītols – atceroties mūžam dzīvo Toma Sojera biznesa stratēģiju – var šādā veidā, teātri administrējot, atļauties sabiedrībai «maksāt par tiesībām krāsot sētu».
Mēs esam maza tauta, un zelta vērts ir katrs cilvēks, kurš, dzīves dzirnavās izmalts, atkal stājas kopējā ierindā un cenšas strādāt kopējam labumam. Taču diemžēl mēs mēdzam pārāk devīgi norakstīt zaudējumos savus «nodzītos zirgus» vai tos, kas kādā brīdī «izkrīt no sedliem». Re, svaigais videoskandāls ar izbijušu konservatīvo deputātu atgādina, kas bieži vien var notikt ar «zemu kritušajiem», un diez vai tagad šim cilvēkam vairs būs iespēja sevi «reciklēt» politikā.