Pirmkārt jau dikti interesanta institūcija ir pati OFAC. Uz papīra minētais birojs, kas ir ASV Finanšu ministrijas struktūrvienība, protams, ir cēls cīnītājs ar visādiem ne gluži labiem ļaudīm un uzņēmumiem, kamēr praksē tā ir institūcija ar galveno mērķi aizstāvēt un virzīt ASV intereses ar ekonomisko sankciju politikas palīdzību. Cēlie mērķi reālajā dzīvē ir tikai ne vairāk kā formāls attaisnojums.
Nav arī grūti uzminēt, pēc kādiem principiem tiek izvēlēti sankcionējamie ļaudis. Kāda daļa, protams, ir pilsoņi, uz kuriem, tēlaini izsakoties, nav kur zīmogu uzspiest, taču vairākumu saraksta veido ļaudis un kompānijas, kam bijusi tā nelaime kaut kādā veidā kļūt par šķērsli ASV kā valsts, tā arī ASV uzņēmēju vai kompāniju ceļā. Trešo kategoriju savukārt veido ļaudis, kas sankcijām tiek pakļauti, balstoties uz ASV lojālu ārvalstu pilsoņu (savulaik sauktu – stukaču) ziņojumiem. Pie tam informācija par saraksta tapšanas metodēm pat pārmērīgi netiek slēpta un ir publiski pieejama.