Pašas galvenās cerības, sākoties nu jau aizvadītajam gadam, tikmēr saistījās ar to, ka līdz tā vidum vai, sliktākajā gadījumā, otrajai pusei izdosies ierobežot Covid-19 pandēmiju līdz mērogiem, kas ļaus atgriezties pie ierastās ikdienas dzīves un ekonomiskās izaugsmes, bet pašu slimību padarīs par ko līdzīgu sezonālai gripai. Diemžēl šīs cerības tā arī palika lielā mērā nepiepildītas, tomēr ir iespējams sevi mierināt ar domu, ka tieši mūsu vainas, pat neraugoties uz ne īpaši lielo vēlmi vakcinēties, tur nav īpaši daudz. Pamatā pie tā vainojama tā saucamā vakcīnu nevienlīdzība – situācija, kad pasaules nabadzīgākajās valstīs vakcīnu joprojām trūkst, kas rada iespējas parādīties un izplatīties jauniem vīrusa variantiem. Atliek cerēt un novēlēt, ka salīdzinoši drīzā nākotnē šī nevienlīdzība (un lielā mērā arī labklājīgo valstu egoisms) beidzot tiks pārvarēta, vairāk jaunu vīrusa modifikāciju nebūs un vismaz nākamā gada laikā Covid-19 zaudēs savu bīstamību.
Saglabāt labo un novērst negatīvo
Burtu izmērs
Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku
Abonē «Liesma» — digitāli vai drukātā formātā
Digitālais saturs no 1,99 €/mēn. — pieeja visiem maksas rakstiem portālā. E-avīze no 7,50 €/mēn. — lasāma web un mobilajās lietotnēs. Vai izvēlies drukāto laikrakstu «Liesma» no 9,50 €/mēn. — pastkastē trīs reizes nedēļā, ar pieeju arī e-avīzei.