Zaļo un zemnieku savienība papildus tās «premjerpartijas» atbildības smagumam ir tikusi pie nevajadzīgām galvassāpēm. It kā tai par maz būtu jau ar bravūrīgo veselības ministru Gunti Belēviču, kuru Saeimai vakar nācās, ja nemaldos, jau ceturto reizi izdot administratīvai sodīšanai — par viņa kārtējo interešu konfliktu*. Tomēr lūgt Kalnozolu atteikties no mandāta Saeimas frakcijai šķitis neētiski. Taču zaļzemnieki šajā problēmā var vainot tikai paši savu nekritisko pieeju deputātu kandidātu atlasē — tā vien šķiet, ka Zaļā partija no kādreizējās vides aizstāvju apvienības ir pilnībā pārvērtusies par «kantori», kas nodarbojas ar turīgu uzņēmēju politisko ambīciju apkalpošanu.
Miljonāru sarakstos iekļautie aptiekārs Belēvičs un būvnieks Kalnozols savā neapvaldītajā budzismā ir «sapasīgs zābaku pāris». Ne velti veselības ministrs izmisīgi pūlējās paturēt sev arī deputāta mandātu — ar ZZS klusu svētību, acīmredzami saprotot, ka viņam šāda uzkrītoša «dvīņa» uzrašanās Saeimā ir pilnīgi nevajadzīga. Taču Māra Kučinska kā pēdējā Rīgā ievēlētā zaļzemnieku deputāta piepildījusies vēlme kļūt par Ministru prezidentu beidzot pavēra Kalnozolam ceļu uz parlamentu un padarīja visus ministra pūliņus veltus.