Tā 2018. gadā sabiedriskajai televīzijai un radio (katram atsevišķi) uzticējās 63% Latvijas iedzīvotāju, bet šobrīd šie rādītāji ir noslīdējuši līdz attiecīgi 48% un 50%, tostarp par neuzticēšanos televīzijai ir paziņojuši 43%.
Var, protams, mēģināt notiekošo skaidrot ar Covid-19 pandēmiju (apmēram pēc principa – cilvēki vispār nesaprot, kam ticēt un kam neticēt) vai ar digitālo tehnoloģiju aizvien plašāku izmantošanu, kad jaunumi tiek uzzināti internetā, tomēr abi šie skaidrojumi ir atklāti nepārliecinoši. Pats sabiedrisko mediju darbības princips paredz, ka tajos tiek vispusīgi un atbilstīgi sabiedrības interesēm apskatītas visdažādākās sabiedrībai nozīmīgas tēmas un attiecīgi arī Covid-19 pandēmija, bet otrkārt – sabiedriskie mediji tieši tāpat kā visi pārējie ir pieejami arī digitālajā vidē. Bez tam cilvēkiem, kuri sabiedriskos medijus neizmanto un uzzina ziņas no citiem avotiem, par šiem medijiem visbiežāk nekāda viedokļa nav vispār.