Kā zināms, tā attiecināma uz dažās nozarēs strādājošajiem, bet publiskajā telpā visvairāk pret izskan no izglītības un pa reizei no kultūras darbiniekiem. Teātri dažu labu aktieri pasvilpuši vaļā, jo viņi netiek galā ar vakcīnu izaicinājumu, bet izglītības darbinieki ir tie, kas it kā iebilst visskaļāk. Pret vakcinēšanos vai pret obligātumu? Valda bailes vai principi? Pašlaik kļuvis grūti to izvērtēt, jo vakcinācijas jautājumā ne vien sabiedrības nostāja un domas dalās, bet tiešām sabiedrība ir sašķelta.
Ja sociālajos tīklos kāds pauž, ka visi, kas vakcinējušies, vienkārši uzskata sevi par slimiem un neprot paēst mājās, tam es nevaru piekrist. Tāpat kā nevaru piekrist tam, ka vakcinētie ir aitu bars, kas sekoja kaut kādām norādēm no varas. Domāju, ka vakcinēšanās tik tiešām arī ir attieksmes paušana. Jau tagad zināms, ka procentuāli mazāk inficējas vakcinētie un pilnīgi noteikti viņi retāk nonāk slimnīcās un neslimo tik smagi.