Valmiera
eLiesma.lv Valmieras un Vidzemes ziņas
Reklāma1300 × 120 px

Pirms 95

JU

Juris Mūrnieks

Autors • 26.01.2016.

Burtu izmērs

Kā tolaik rakstīja Jānis Akurāters: «…mēs esam kļuvuši ne tikai faktiski, bet arī tiesiski par valsti…». Valsts statuss «de iure» nozīmēja, ka Latvija pilntiesīgi iekļāvās tā laika starptautiskajās attiecībās — ieguva tiesības akreditēt savus sūtņus ārzemēs un slēgt oficiālus starptautiskos līgumus.
Ceļš līdz valsts starptautiskajai atzīšanai bija sarežģīts un grūts. Latvijas valdību un valsti faktiski («de facto») atzina jau 1918. gada novembrī. Taču reālo neatkarību vajadzēja nosargāt Brīvības cīņās, bija jānotiek pārmaiņām starpvalstu attiecībās. Līdz pat 1920. gada pavasarim tā laika lielvalstis cerēja, ka Padomju Krievijas Pilsoņu karā uzvaru gūs boļševiku pretinieki. Tas savukārt varētu nozīmēt Krievijas valsti ar robežām kā līdz Pirmajam Pasaules karam. Jauno, mazo valstu vēlmes un cerības tā laika pasaules varenajiem nelikās īpaši nozīmīgas. To būtiski ietekmēja arī cariskās Krievijas ārējie parādi, kurus ļoti gribējās atgūt, īpaši Francijai.
Latvija jau bija noslēgusi miera līgumu ar Padomju Krieviju. Tajā Padomju Krievija «labprātīgi un uz mūžīgiem laikiem» atteicās no visām tiesībām uz Latvijas zemi un tautu. Žēl, ka dažu izpratnē «mūžīgie laiki» bija divdesmit gadi.
Tika noslēgts pamiera līgums arī ar Vāciju, bija uzsākta robežu noteikšana ar Igauniju, Lietuvu un Poliju. Latvija uzskatīja, ka tā kā maza valsts savu nākotni var nodrošināt, tikai būdama pilntiesīgi starptautiski atzīta un starptautiskajās organizācijās iesaistīta. Taču Latviju, tāpat kā arī Igauniju un Lietuvu, neuzņēma Tautu Savienībā, kas bija daļēji līdzīga mūsdienu Apvienoto Nāciju Organizācijai. Neuzņēma, jo nebijām juridiski atzīti, bet neatzina, jo nebijām Tautu Savienības dalībvalsts.

Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku

Abonē «Liesma» — digitāli vai drukātā formātā

Digitālais saturs no 1,99 €/mēn. — pieeja visiem maksas rakstiem portālā. E-avīze no 7,50 €/mēn. — lasāma web un mobilajās lietotnēs. Vai izvēlies drukāto laikrakstu «Liesma» no 9,50 €/mēn. — pastkastē trīs reizes nedēļā, ar pieeju arī e-avīzei.

Pievienojies sarunai

Pievieno komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.

Reklāma1300 × 150 px

Jaunākie

  1. NOVADU BALSS SKAN RADIO 17.06.2026.

    NOVADU BALSS SKAN RADIO

  2. Uzņemējdarbība 17.06.2026.

    ZAAO seminārs pašvaldību komunikācijas speciālistiem

  3. Pilsētās un novados 17.06.2026.

    Solījums izpildīts!

  4. Pilsētās un novados 17.06.2026.

    Rencēnu skolai – 90 gadu

  5. Pilsētās un novados 17.06.2026.

    No jauniešu idejām līdz valsts mēroga lēmumiem: Valmieras skolnieču pieredze Latvijas Jaunatnes padomē

  6. Pilsētās un novados 17.06.2026.

    Ilgtspējīgas lietus ūdens apsaimniekošanas un zaļo risinājumu pilsētvidē seminārs

  7. Veselība un labklājība 17.06.2026.

    Pieaug ar Laimas slimību inficēto ērču skaits

  8. Viedokļi 17.06.2026.

    12% PVN pārtikas pamatproduktiem: redzams ietaupījums sākas ar skaidru cenu

  9. Viedokļi 17.06.2026.

    Par nesaturēšanu

  10. Viedokļi 17.06.2026.

    Aisberga redzamā daļa

Populārākie

  1. Viedokļi 17.06.2026.

    12% PVN pārtikas pamatproduktiem: redzams ietaupījums sākas ar skaidru cenu

  2. NOVADU BALSS SKAN RADIO 17.06.2026.

    NOVADU BALSS SKAN RADIO

  3. Uzņemējdarbība 17.06.2026.

    ZAAO seminārs pašvaldību komunikācijas speciālistiem

  4. Pilsētās un novados 17.06.2026.

    Solījums izpildīts!

  5. Pilsētās un novados 17.06.2026.

    Rencēnu skolai – 90 gadu

  6. Pilsētās un novados 17.06.2026.

    No jauniešu idejām līdz valsts mēroga lēmumiem: Valmieras skolnieču pieredze Latvijas Jaunatnes padomē

  7. Pilsētās un novados 17.06.2026.

    Ilgtspējīgas lietus ūdens apsaimniekošanas un zaļo risinājumu pilsētvidē seminārs

  8. Veselība un labklājība 17.06.2026.

    Pieaug ar Laimas slimību inficēto ērču skaits

  9. Viedokļi 17.06.2026.

    Par nesaturēšanu

  10. Viedokļi 17.06.2026.

    Aisberga redzamā daļa

Reklāma1300 × 120 px