Šeit īpaši nepieciešams atzīmēt, ka Krišjānis Kariņš kā iespējamais nākamais Latvijas premjerministrs jau izpelnījies ļoti atzinīgu novērtējumu starp Latvijas sabiedrotajiem Eiropas Savienībā (ES). Kariņš, pārstāvot Latvijas intereses Eiropas Parlamentā (EP), ir nodemonstrējis kā augstas darba spējas, tā politiķa un diplomāta talantus, un šis fakts nav palicis nepamanīts. Uzreiz vairāki specializētie preses izdevumi ir gan ierindojuši viņu starp simt ietekmīgākajiem EP deputātiem, gan atzinuši viņu par pašu ietekmīgāko Latvijas eiroparlamentārieti.
Tāpat neaizmirsīsim, ka gan Eiropas Savienība, gan pasaule kopumā šobrīd ir iegājusi zināmas nestabilitātes periodā. Globālie un Eiropas mēroga procesi neapšaubāmi ietekmēs arī Latviju, un ir ļoti svarīgi, lai pie mūsu valsts stūres šajā laikā atrastos pieredzējis politiķis, kurš spēj uzturēt labas attiecības ar Latvijas stratēģiskajiem sabiedrotajiem.
Vēl svarīgāka ir valdības darba pēctecība. Iepriekšējā valdība, kuras sastāvā ietilpa arī divas no iespējamās jaunās koalīcijas partijām, JV un Nacionālā apvienība, ir sākusi daudzu Latvijai svarīgu projektu un ieceru īstenošanu. Gadījumā, ja netiks saglabāta uzsākto darbu pēctecība, ļoti ticams, ka daudzi no šiem plāniem tiks atstāti novārtā un aizmirsti. JV virzītais premjera amata kandidāts vienmēr ir bijis saistīts ar iepriekšējās valdības darbu un spēs nodrošināt šādas pēctecības turpināšanu.
Ir vēl arī citi iemesli, kamdēļ Krišjāņa Kariņa nominēšana Latvijas premjerministra amatam, manuprāt, ir vērtējama ļoti pozitīvi. Kopumā ir maz šaubu, ka izvēle par labu pieredzējušam, starptautiski atpazīstamam politiķim, kuram vienmēr ir bijusi ārkārtīgi godīga un taisnīga cilvēka reputācija, būs ieguvums, gan raugoties no valsts iekšpolitikas viedokļa, gan veicinās Latvijas starptautiskās reputācijas pieaugumu.
Cits jautājums tikmēr ir, ka šāda situācija diemžēl ir izrādījusies grūti pieņemama pat daļai to politiķu, kuri vārdos ir apliecinājuši gatavību strādāt Krišjāņa Kariņa vadībā. Ir pazīmes, kas liecina, ka vismaz dažiem šī gatavība ne tuvu nav tik liela, kā tiek apgalvots, un joprojām tiek cerēts, ka iesaistīšanās politikā ļaus īstenot kādas savas (vai sponsoru) intereses.
Vienlaikus ceru, ka virsroku tomēr ņems veselais saprāts un Latvijas valsts intereses, nevis šauri savtīgi mērķi un ka neradīsies šķēršļi jaunas valdības izveides ceļā. Gadījumā, ja politiķiem neizdosies rast vienprātību, jau krietni ticamāka kļūst Saeimas ārkārtas vēlēšanu iespējamība. Šādas vēlēšanas, protams, nenāks par labu Latvijas kā valsts reputācijai, taču ļoti ticams, ka atsijās tos politiķus, kuri nav gatavi strādāt valsts labā.