Tā patēriņš, kā zināms, ir ievērojami un nepamatoti pieaudzis sakarā ar Covid-19 ierobežošanas pasākumiem valstī. Lai arī Eiropas Komisija jau pirms gada bija apstiprinājusi, ka ar pārtiku Covid-19 nebūt nevar pārnest un nodot tālāk, Latvijā tomēr noteica aizliegumu pārdot atsevišķas grupas pārtikas produktus neiepakotus, pat strikti paredzot – katrs pārdodamais produkts jāiefasē atsevišķi. Tirgotāji aprēķinājuši, ka šīs zinātniski nepamatotās un videi kaitīgās prasības dēļ, piemēram, nedēļā vien tiekot iefasētas 1/4 miljons bulciņu. Kur tad vēl visi līdzi ņemšanai domātie iepakojumi no sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem un kulinārijām. Vai nav absurds, ka, pircējs aizejot ar savu taru uz tuvējo kulināriju pēc salātiem vai pankūkām ar gaļu, diemžēl savos traukos neko nevar iegādāt. Nedrīkst! Tirgotājus satrauc, ka, neatsakoties no pārspīlētās prasības katru produktu fasēt atsevišķi, joprojām strauji turpina pieaugt plastmasas iepakojuma atkritumi, kas kopumā rada ne vien papildus slogu videi, bet arī papildus izmaksas iedzīvotājiem, it sevišķi atkritumu tarifu kāpuma dēļ.
Pārtikas pārpalikumi un iepakojums – slogs videi
Burtu izmērs
Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku
Abonē «Liesma» — digitāli vai drukātā formātā
Digitālais saturs no 1,99 €/mēn. — pieeja visiem maksas rakstiem portālā. E-avīze no 7,50 €/mēn. — lasāma web un mobilajās lietotnēs. Vai izvēlies drukāto laikrakstu «Liesma» no 9,50 €/mēn. — pastkastē trīs reizes nedēļā, ar pieeju arī e-avīzei.