Ir dienas, kad darīšanās dodos vēl tumsas aizsegā. Drūmi ir tie rudens rīti, kad līņā lietutiņš un ir tumšs. Vakar agrā rīta stundā ceļmalās manīju vairāk nekā desmit cilvēku, tomēr tikai diviem apģērbā bija iekļauti atstarojošie elementi – viena bija sētniece, otrs vīrietis darba apģērbā.
Par šo tematu pagājušajā nedēļā runāju ar savu krustmeitu pamatskolnieci. Dodoties kopīgā ceļojumā, uzskatāmi varēju parādīt labos un sliktos piemērus. Jautāju, vai viņa pati manīja cilvēku tumšās drēbēs, kaut viņš bija uz gājēju pārrejas, un meitene atzina, ka ne. Ir cilvēki, kas tumšā apģērbā neatbilstošās vietās šķērso ielu, un tad šāda cilvēka pamanīšana ir īsts izaicinājums. Labo piemēru redzējām ārpus apdzīvotas vietas, kur nav gājēju celiņa, – vīrietim mugurā bija atstarojošā veste un rokā iedegts lukturītis vai arī viņš gaismu spīdināja, izmantojot mobilo telefonu.