Diezgan ilgu laiku pēc koronavīrusa uzliesmojuma dominēja uzskats, ka tā ekonomiskā ietekme būs neliela, īpaši ārpus Ķīnas. Galvenais iemesls, kāpēc vīrusa ekonomiskās ietekmes aplēses tikai dažu nedēļu laikā radikāli mainījās, bija tas, ka prognozētāji nevarēja iedomāties dramatiskos ierobežošanas pasākumus, kas tagad ir ieviesti. Ietekmīgās organizācijas tiecās izvairīties no satraucošu prognožu publicēšanas, lai neradītu stresu sabiedrībā un finanšu tirgos situācijā, kas jau bija pilna nenoteiktības. Tagad, kad varas iestādes ir skaidri apzinājušas situāciju un ieviesušas ārkārtas pasākumus, kas acīmredzami ietekmē ekonomisko darbību, ekonomisti sāk mēģināt noteikt sekas. Jau tagad ir redzams, ka iepriekšējo pandēmiju pieredzei nav lielas vērtības, īpaši novērtējot to ekonomisko ietekmi.
Lejupslīdes pēdējās desmitgadēs (1990. gadu nekustamā īpašuma krīze, IT/dotcom burbuļa plīšana un Lehman Brothers krīze 2008. – 2009. gadā) sākotnēji stimulēja pavisam citi spēki. Tie gan var dot norādes uz atbildes pasākumiem negatīvo seku novēršanai. Pagaidām lejupslīde nav tik daudz saistīta ar optimisma trūkumu, samazinātām investīcijām vai citiem tradicionāliem spēkiem, kas izraisa lejupslīdi. Tā vietā galvenie lejupslīdes faktori ir Covid-19 izplatīšanās ātrums un preventīvie vīrusa ierobežošanas pasākumi. Tādējādi ir grūti paļauties uz vēsturiskajiem ziņnešiem, piemēram, noskaņojuma rādītājiem.
Marta pēdējās trīs nedēļas atstās savu ietekmi uz 1. ceturkšņa datiem, taču lielākā daļa norāžu liecina, ka 2. ceturksnī notiks patiešām dramatisks kritums. No tā, cik dziļa lejupslīde būs, veidosies arī visa gada rezultāts. Pašlaik prognozētāji apspriež iespējamo attīstīto valstu IKP kritumu 2. ceturksnī 5 – 7% robežās. Latvijas gadījumā tas varētu būt aptuveni 20% apmērā. Tas ir straujāks kritums nekā Lehmana krīzes sliktākajā periodā. Atveseļošanās būs atkarīga no daudziem faktoriem. Vispirms tā izrietēs no vīrusa tālākas izplatības. Arī politiķu lēmumi attiecībā uz ierobežojumiem un to ilgumu būs svarīgi. Vīrusa izplatība var palēnināties, bet risks ir, ka līdz ar rudeni tas atgriežas ar jaunu sparu.
Jāatzīst, ka ekonomikas politikas veidotāji ir reaģējuši ātri un apņēmīgi. Gan valdības, gan centrālās bankas ir apzinājušās situācijas nopietnību un lieki laiku netērēja. ASV Federālās rezerves ātri samazināja galveno procentu likmi līdz nullei, un abās Atlantijas okeāna pusēs ir uzsāktas liela mēroga kvantitatīvās mīkstināšanas (QE) programmas. Šajā ziņā situācija ir pilnīgi atšķirīga no Lehmana krīzes, kad reakcija sākotnēji bija salīdzinoši negribīga un tad arī novēlota.