Vai tā ir nejaušība, sakritība vai tīša iecere, bet uz šo apspriešanu netika šajā plānā reāli visvairāk ieinteresētie novadu pašvaldību pārstāvji, jo tieši tajā laikā viņi pulcējās uz protesta akciju pie Saeimas, kura todien lēma par reģionālo reformu.
Izrādījās, ka rīdziniekus šāds plāns interesē gauži maz, jo bija ieradušies vien daži, galvenokārt pensionāri un dažādi valsts institūciju darbinieki, kuriem, iespējams, sanāksmē bija jābūt pat obligāti, lai atbildētu uz jautājumiem.
NAP izstrādi vadīja Pārresoru koordinācijas centrs. Tā vadītājs Pēteris Vilks uzsvēra, ka galvenais princips, kas, veidojot šo plānu, ticis ņemts vērā, ir apzināšanās, ka 2027. gadā mums ir jādzīvo gluži citādā valstī: «Šis plāns ir kā ceļa karte ar kompasu reformu virzieniem un investīcijām attīstības šķēršļu novēršanai. Cik precīzu un pārdomātu to kopīgi izveidosim, tik atbilstoši attīstībai pieejamo finansējumu nākamajos septiņos gados investēsim. Īstenojot Nacionālajā attīstības plānā 2021. – 2027. gadam izvirzītos mērķus un uzdevumus, es redzu, ka Latvijas izaugsmes ceļš sekmēs ikviena cilvēka dzīves kvalitātes uzlabošanos.»
Negaidīsim brīnumus tur, kur to nav
Burtu izmērs
Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku
Abonē «Liesma» — digitāli vai drukātā formātā
Digitālais saturs no 1,99 €/mēn. — pieeja visiem maksas rakstiem portālā. E-avīze no 7,50 €/mēn. — lasāma web un mobilajās lietotnēs. Vai izvēlies drukāto laikrakstu «Liesma» no 9,50 €/mēn. — pastkastē trīs reizes nedēļā, ar pieeju arī e-avīzei.