Ja brīvas konkurences apstākļos kādā nozarē tiek novērots salīdzinoši augsts peļņas līmenis, tajā sāk ieplūst nauda no citām nozarēm, kurās peļņas līmenis tajā brīdī ir zemāks. Tādējādi brīvais tirgus regulē lielāko daļu no naudas jeb kapitāla plūsmām.
Protams, uzņēmējdarbības galvenais uzdevums ir peļņas gūšana, taču vienlaikus tā ir arī darba nodrošināšana darba ņēmējiem, regulāra darba algas maksāšana viņiem un gala beigās ar nodokļu nomaksa valsts budžetā. Taču bizness var sanākt, bet var arī neizdoties, kad plāni neīstenojas un kad sanāk strādāt ar zaudējumiem, bez peļņas un pat bez neto apgrozījuma. Un tad pamatots jautājums – ko darīt ar neveiksminiekiem un vai šādiem uzņēmumiem vispār vieta zem Latvijas saules?
Statistika par biznesa neveiksminiekiem mūsu valstī ir pietiekami iespaidīga. Piemēram, 2020. gadā Latvijā bija vairāk nekā 144 tūkstoši vietējā kapitāla uzņēmumu, kuri strādāja ar zaudējumiem. Izrādās, arī ārzemniekiem ne viss bijis tik koši – pērn ar zaudējumiem strādājis 21 tūkstotis ar astīti uzņēmumu, kam 100% ārzemju kapitāls, vēl neveiksminieku listē 2020. gadā arī 9580 uzņēmumi ar jauktu kapitālu. Kopējais strādātāju – zaudētāju skaits jau tuvojas 177 tūkstošiem. Ko darīt ar šiem neveiksminiekiem?