Uzlādēsim savas «baterijas», tverot vitamīnus saules staros un dārzu/tirgus veltēs, baudot ūdens veldzi, atpūtinot miesu un prātu, sakārtojot domas un dzīvi. Uzkrāsim spēkus tam drēgnajam laikam, kas atnāks ar apkures sezonu un veļu laika pelēcību.
Man tiešām negribas būt badadzeguzei – nelaimju piesaucējam un garastāvokļa bojātājam. Vien «sabiedrības sargsuņa misijas» nieze to liek. It īpaši tāpēc, ka pats pilnīgi skaidri apzinos: diezgan lielai daļai mūsu tautiešu un līdzpilsoņu šādi mani pātari būs kā pīlei ūdens. It kā jau tāpat visapkārt netrūktu skarbu brīdinājumu. Tie mums ir redzami veikalu cenu zīmēs, degvielas uzpildes staciju elektronisko tablo ciparos un vispārējā dzīves dārdzības pieaugumā. Tāpat – kovidsaslimstības statistikā, joprojām satraucošajās vēstīs ne tikai no austrumiem un dienvidaustrumiem, bet arī pārējās pasaules. Un šobrīd nav ne mazākās nojausmas par to, kādas vēl nastas varētu uzkrauties mūsu kamiešiem. Taču to iespējamība ir nepielūdzama.