Mums šeit ir jāražo!

Līdz šim Ukraina bija piektais lielākais kviešu eksportētājs, izaudzējot 60 miljonus tonnu, mēs Latvijā izaudzējam 3 miljonus, tā ka tas ir milzīgs apjoms, kas tur tiek ražots – lopbarība, kukurūza utt. Šobrīd viņi ir paziņojuši, ka eksports tiks ierobežots un, ja arī viņi varēs, pie Melnās jūras jau ir sabombardēti elevatori un pārējā infrastruktūra, un iekraut labību kuģos nemaz nebūs iespējams, līdz ar to būs milzīgs caurums pasaules apgādē, kas ir Āfrikas valstis, Tuvie Austrumi un, protams, Eiropa, kura izmanto ukraiņu kukurūzu, soju, rapsi lopbarībai, 18% visas pasaules saulespuķu eļļas tiek saražota Ukrainā. Vistiešāk mūs skar degvielas cenu kāpums, jo mums jau ir jādomā, kā mēs tālāk ražosim, jo esam tajā grupā, kuru ar degvielu un gāzi apgādā Krievija, Francijai un dienvidu valstīm ir citi piegādātāji. Kopā ar gāzes un degvielas izmaksām arī visas pārējās cenas noteikti ies uz augšu. Šobrīd, kas attiecas uz Latviju, mums galvenais ir iespējami daudz ražot, jo ražošanas produkts ir vienīgais, ko mēs reāli varam pārdot, vai tā būtu pārtika, koka izstrādājumi vai kūdra, jo cita nekā jau mums te nav. Metāls no Krievijas arī vairs netiek piegādāts, līdz ar to visa mūsu metālapstrādes industrija, kas bija diezgan nopietna, būs mierā, kamēr nepārorientēsies, no kurienes ko vest.