VPR pēc kopīgām sarunām ar pašvaldību pārstāvjiem un sabiedriskā transporta pasažieru pārvadātājiem sagatavojis pirmos priekšlikumus sabiedriskā transporta maršrutu reisu optimizācijai, tādējādi maršrutu tīklu gada griezumā samazinot pāri par 80 tūkstošiem kilometru. Optimizējamo reisu saraksta pamatā ir pasažieru pārvadātāju priekšlikumi, jo tieši pārvadātāji visobjektīvāk spēj izvērtēt, cik nozīmīgs konkrētais reiss ir pasažieru mobilitātei. Priekšlikumi ir saskaņoti arī ar pašvaldībām, kuru teritorijā reisi tiek izpildīti. Atsevišķi priekšlikumi saskan ar ATD ierosinājumiem.
Arī šobrīd tiek saņemti papildu priekšlikumi no ATD par reisiem, kurus varētu slēgt, tomēr VPR joprojām rūpīgi izvērtē katru no priekšlikumiem. Turklāt šobrīd identificēta problēma ar detalizētu datu trūkumu, kas atspoguļotu pasažieru kustību konkrēta reisa atsevišķos posmos. Saprotot, kurā posmā ir vislielākais vai tieši pretēji — vismazākais pasažieru skaits, palielinās iespēja rast ekonomiski efektīvu risinājumu un vienlaikus saglabāt iedzīvotāju mobilitāti, nevērtējot vienīgi reisa rentabilitāti kopumā.
VPR pieļauj, ka vēl atsevišķos reisos varētu notikt optimizācija, pirms tam izpētot katru maršrutu atsevišķi. Joprojām katrs lēmums tiek pārdomāts, lai maksimāli saglabātu iedzīvotāju mobilitātes iespējas, un tāpat netiks slēgts neviens reiss, kas iesaistīts skolēnu pārvadājumos. Tāpat viena no prioritātēm ir cilvēku pārvietošanās uz darba vietām — arī šeit lēmumus nesteidzamies pieņemt.
VPR Sabiedriskā transporta nodaļas vadītāja Inita Ozoliņa komentē situāciju: «Saprotot, ka pagaidām nav citu ideju, kā risināt samilzušās problēmas ar sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu, VRP kopā ar pašvaldībām un pārvadātājiem cenšas meklēt optimālus risinājumus, kā ietaupīt. Taču vienlaikus joprojām stingri pieturamies pie principa, ka ir jāsaglabā iedzīvotāju iespēja pārvietoties arī tad, ja dzīvesvieta atrodas laukos. Šobrīd ne katram lauku iedzīvotājam ir sava automašīna, un jāatgādina, ka, lai kā kādam negribas to atzīt, sabiedriskais transports ir un būs nozare, kas nenes peļņu, tas ir pakalpojums ar sociālu funkciju. Arī labklājības valstīs šī nozare strādā ar zaudējumiem, un katrā valstī noteikti ir kaut kāds absolūtais minimums pakalpojuma nodrošinājuma apjomā, kuru mazināt nedrīkst. Taču problēmu saprotam un esam gatavi strādāt kopā ar ATD, meklējot mazsāpīgākos risinājumus. Nevaram garantēt, ka izpildīsim aicinājumu samazināt maršrutu tīklu par 889 tūkstošiem kilometru, kas ir teju viens miljons kilometru, — tas Vidzemes reģionam, ņemot vērā tā kopējo platību un iedzīvotāju blīvumu, ir neiespējami. Tomēr esam atraduši variantus, kā situāciju uzlabot tā, lai iesaistītās puses būtu apmierinātas. Šobrīd optimizācijai tiek izmantoti dažādi risinājumi, tā nebalstās tikai un vienīgi uz reisu slēgšanu. Reisi tiek īsināti, slēgto reisu vietā tiek atvērti jauni vai arī pagarināti citi reisi vai maršruti. Ja kādu reisu slēdz, joprojām iedzīvotāju pārvietošanās tiek nodrošināta — tos apkalpo kāds cits maršruta autobuss, kuram savukārt veiktas nelielas izmaiņas maršrutā. Tāpat arī salāgojam, piemēram, reisus uz galvaspilsētu tā, lai viens autobuss nesekotu otram, bet kāds pārtop par vietējo reisu, izvedot pasažierus uz pieturu, kur tie pārkāpj nākamajā autobusā un turpina ceļu tālāk jau ar vienu autobusu. Tas nav vienkārši, taču šāda pieeja, manuprāt, būs daudz veiksmīgāka.»
Vidzemes plānošanas reģions Autotransporta direkcijai janvāra beigās sniedzis 15 priekšlikumus maršruta tīkla optimizācijai Vidzemē. Lielākoties tie saistās ar Vidzemes centrālo daļu, tostarp arī maršrutu Nr. 7144 Valmiera – Cēsis vēlu vakaros.