Sākšu ar definīciju. Viedoklis ir skatījums vai spriedums par kaut ko, kas nebāzējas uz faktiem vai zināšanām. Tas nozīmē, ka vienīgais segums viedoklim ir ‘man tā liekas’, ‘nu es to tā redzu’ un tamlīdzīgi. Jā, nu tas tiešām ir tā vērts, lai tādās lietās iedziļinātos. Dažādos viedokļos.
Sākot iepazīt sevi aiz psiholoģijas un fizioloģijas robežas, aiz tās manis daļas, kas pastaigājas pa šo zemi, es atklāju, ka mans viedoklis man pašai ļoti traucē, sagādā problēmas. Mans viedoklis nāk no mana personiskā svarīguma un grib barot manu ego, kādam uztiepjot savu viedokli. Un, ja tas neizdodas, ego iet paraudāt un sevi pažēlot. Mēs paši piešķiram nozīmi saviem viedokļiem, paši par tiem cīnāmies un aizstāvamies. Tā ir laika un enerģijas izniekošana.
Turpinot par sevis izprašanu. Ja tev ir pašam viedoklis par sevi, tad tas ierobežo tavu izpratni pašam par sevi. Tev ir viedoklis, ka tu nemāki dziedāt, zīmēt, dejot? Tas ir vienīgais iemesls, kāpēc tu to nedari. Vienīgais iemesls, kāpēc tu neesi gājis un mācījies to darīt. Lai pietuvotos sev kaut par soli, ir jāsāk ārdīt savu viedokli pašam par sevi. Tam taču nav nekāda saturīga pamatojuma. Tu neesi tas, ko tu par sevi domā. Tā ir ļoti dziļa un pamatīga atziņa, līdz kurai palēnām cilvēki nonāk, ja vien kaut kur iet. Un tad ir loģisks jautājums — kāpēc vispār ģenerēt viedokļus? Tam nav pilnīgi nekādas jēgas!
Vēl trakāk kļuva, kad es sāku lasīt informāciju, kad sāku redzēt lietas. Tu redzi — ir tā un tā. Un par to, protams, tev ir viedoklis, tev ir ekspektācijas, kā rezultātā tu visu ņem un sačakarē, jo tas, kas no tā iznāk, vairs nav informācija, bet gan tavs viedoklis. Nu nevienam nav vajadzīgs tavs viedoklis! Tāpēc sāku strādāt pie tā, lai filtrētu, kas ir informācija un kas vairs nav. Rezultātā sanāk kaut kas drusku tāds robotisks — raidītājs bez emocijām. Labi un slikti vairs nav, ir tikai tas, kas ir. Pliks fakts. Cilvēks lieto alkoholu. Tas ir fakts! Ko es par to domāju? Neko! Lai iegūtu atbildes, ir vajadzīgs tikai jautājums un izslēgts prāts ar savu viedokli par konkrēto tēmu. Ne viss ir tāds, kāds izskatās, bet ieraudzīt to, kāds tas ir, nevar, ja nepārkāpj pāri savam viedoklim. Es neesmu vieda, tāpēc mans viedoklis nav nekā vērts. Tāpēc atbildes meklēju ārpus sevis.
Vēl ir tāds publiskais viedoklis, kas klīst apkārt, bet neviens nezina, kam tas viedoklis pieder. ‘Ir uzskats’, ‘esmu dzirdējusi’ utt. Iedomājieties! Viedoklis, kuram vienīgā jēga ir sasaiste ar cilvēku, jo tas parāda cilvēka domāšanas, uztveres un vērtības līmeni, klīst apkārt, visi ar to dalās, bet tajā nav neviena pamatojuma, fakta vai informācijas. Tas ir vienkārši mistisks veidojums. Surogāts.
Tāpēc iesaku — meklējiet informāciju, nevis viedokļus! Pārstājiet paši ražot nemitīgus viedokļus, kuriem nav nekāda pamatojuma! Ieraudzīji ziņu raidījumu? Izlasīji rakstu? Un tagad tev ir savs viedoklis! Nē, tā ir tikai ziņa, kurā var nebūt ne grama fakta. Netērējiet savu enerģiju, nemalieties savā putrā un viedokļu jūrā. Atmetiet to visu, un jums būs iespēja lietas vienkārši redzēt!