Pēc aukstā kara beigām par pasaules vienīgo superlielvalsti kļuvušās ASV šādā statusā gan neatradās pārāk ilgi, jo uz ekonomiskās superlielvaras statusu pašlaik pretendē arī Ķīna, bet politiskās pretenzijas atkal izvirza savā vēsturē jau kuru reizi kā Fēnikss no pelniem atdzimusī Krievija. Rezultātā aizokeāna demokrātijai ir nācies nedaudz pierauties, tomēr tā jebkurā gadījumā ir saglabājusi globālā mērogā vadošās lielvalsts statusu. ASV joprojām ir pasaulē bagātākās, militāri spēcīgākās, tehnoloģiskākās utt., kā arī vismaz līdz šim bija pārliecinošas uzvarētājas ļoti būtiskajā cīņā par cilvēku prātiem. Pat vairs nespējot, kā pieņemts teikt, nolikt pie vietas Krieviju un Ķīnu, amerikāņu demokrātija ar visiem tās trūkumiem vairākumam cilvēku visā pasaulē bija daudz simpātiskāka nekā impērisks autoritārisms Maskavas un Pekinas izpildījumā.
Diemžēl iespējams, ka tieši bija, jo ASV priekšvēlēšanu kampaņu laikā cita pēc citas atklājas lietas, kuras liek kā minimums šaubīties, vai aiz okeāna tiešām pastāv tāda demokrātija, kā tiek apgalvots.
Lielvalsts prestiža graušana
Burtu izmērs
Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku
Abonē «Liesma» — digitāli vai drukātā formātā
Digitālais saturs no 1,99 €/mēn. — pieeja visiem maksas rakstiem portālā. E-avīze no 7,50 €/mēn. — lasāma web un mobilajās lietotnēs. Vai izvēlies drukāto laikrakstu «Liesma» no 9,50 €/mēn. — pastkastē trīs reizes nedēļā, ar pieeju arī e-avīzei.