Proti, Saeima todien paātrināti divos lasījumos, tad arī galīgajā lasījumā pieņēma Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvāto «Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumu», kas paredz iedzīvotāju un uzņēmēju atbalstam energoresursu cenu krīzes radīto zaudējumu segšanai no janvāra līdz aprīļa beigām izmaksāt 250 miljonus eiro. Likumā arī ir noteikts, par kādiem ekstremāliem sadārdzinājumiem un kādā apjomā dažādām iedzīvotāju grupām un uzņēmējiem valsts maksās, kurš dabūs vairāk, kurš mazāk un kuram netiks gandrīz nekas. Pēdējie diemžēl, šķiet, būs tieši tie, kuri arī enerģijas cenu krīzē prata ražot, saimniekot un dzīvot bez lieliem zaudējumiem. Tādēļ Saeimā, šo likumu pieņemot, vislielākās debates bija tieši par to, vai nauda zaudējumu segšanai maz dodama tām pašvaldībām, kuras par energoresursiem nav pat centušās prognozējoši domāt, vai, gluži otrādi, kā azartspēlmaņi gribējuši pie lētas elektrības tikt, pērkot to par ļoti svārstīgajām biržas cenām.
Lētās elektroenerģijas meklējumos
Burtu izmērs
Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku
Abonē «Liesma» — digitāli vai drukātā formātā
Digitālais saturs no 1,99 €/mēn. — pieeja visiem maksas rakstiem portālā. E-avīze no 7,50 €/mēn. — lasāma web un mobilajās lietotnēs. Vai izvēlies drukāto laikrakstu «Liesma» no 9,50 €/mēn. — pastkastē trīs reizes nedēļā, ar pieeju arī e-avīzei.