Lai baltais laiks nesāpina

Manā dzīvē Ziemassvētki ienāca pietiekami vēlu. Negribu liekuļot un stāstīt, kā to tagad atjaunotajā Latvijas brīvvalstī mēdz darīt lieli bari pašpasludinātu padomju laiku disidentu, ka, lūk, klusiņām un gluži vai zem deķa esmu svinējis Ziemassvētkus tajā laikā. Nē, mūsu ģimenē tā nebija, un tam bija savi, objektīvi iemesli. Nenoliedzu, gan jau ir arī reālas un patiesības pilnas ainiņas no smaržīgas eglītes un jaukām svecīšu liesmiņām istabā nedēļu pirms kārtējās gadu mijas arī tajā, nepareizajā Latvijā, tas viss piederas pie daudzšķautņainās mūsu tautas vēstures. Visu cieņu šīm atmiņām, taču, manuprāt, būtiskāka ir šodiena un vēl vairāk – rītdiena.