Lai kādi avantūristi vai tūtiņdreijeri agrāk redzēti, viņi vismaz centās nesabaidīt vēlētājus un turēties kopā līdz Saeimas mandātu saņemšanai. LPV un KuK ir kā teiksmains pūķis, čūska vai ērglis (vai vista) ar divām galvām, kas savā starpā ķildojas un kožas līdz asinīm. Sākotnēji Šlesers un viņa komanda visādi balstīja Gobzema ambīcijas, palīdzēja veidot viņa vadītu politisko struktūru. Tad pienāca brīdis, kad Buldozers, Lielais Vilis un citi «lielie puikas» uzskatīja: «sīcis» viņiem ieminis ērtu taku, lai nu viņš tālāk stāv pie ratiem.
Iedomīgie kungi neiedomājās, ka cilvēks, ko viņi uzskatīja par savu algādzi, var būt vēl iedomīgāks un pasūtīt «labdarus»… Tā nu vēlēšanās no viena populistu projekta radušies divi – praktiski identiski trampisma atdarināšanā un pretenzijās uz kopēju elektorātu. Tā ir kovidpandēmijā izkristalizējusies Latvijas sabiedrības «alternatīvā daļa» – antivakseri un sazvērestības teoriju fanāti, tradicionālo (vai par tādām sludinātu) ģimenes un citu vērtību radikāli sargi, ekstrēmi kristieši, hroniski «laimes lāča» gaidītāji.