Sākotnēji uztvērām karodziņu kā jauku dāvaniņu svētkos, taču tad izlasījām uzrakstīto. Esmu lapiņu saglabājis, lūk, pilnīgi precīzs — oriģinālā transkripcijā — teksts: «Labdien! Es esmu nedzirdīgs. Es piedāvāju jums suvenīru karogs Mūsu Latvija – Lai dzīvo! cena 3EUR Paldies, ka iegādājāties.»
Štrunts par to cenu, tomēr kaut kā mīļi! Un, ja vēl zinu, ka Valmierā ir mācību iestāde tieši šādiem bērniem un jauniešiem, tad kāpēc nepalīdzēt? Protams, puisim tīrā peļņa no katra dāvināti pārdotā karodziņa būs kādi pāris eiro (pieļauju, ka šāds karodziņš ar lipeklīti veikalā varētu maksāt kādu eiro, kaut īsti nekur tādai precei neesmu virsū uzskrējis). Tobrīd par to īpaši neaizdomājos — ir jauka svētku diena, arī labs prāts, tāpēc notiek vēl papildu labdarība: puisis tiek pie 5 eiro banknotes, vēl parādu, lai atlikumu patur sev.