Eiropa un pasaule ieviesa sankciju paketes, lai netiktu stimulēta iebrucējvalsts ekonomika, Eiropa meklēja visus iespējamos ceļus, kā atteikties no agresorvalsts naftas un gāzes. Šķita, ka esam apņēmības pilni būt principiāli savā nostājā – neiepirkt, nepārvadāt, nepatērēt.
Atceros, ka tobrīd pati tepat vietējos Valmieras veikalos jautāju: kāpēc Krievijā ražotais joprojām ir piedāvājumā? Visur atbildēja: «notirgosim to, kas noliktavās», jo preces jau iepirktas, nauda pārskaitīta, tāpēc principam neesot nozīmes. Vai divus gadus tiek ņemtas preces no noliktavām? Kas tad tie būtu par noliktavu poligoniem, ja tur viss sakrāts 700 nebaltām dienām?