Tomēr veikalos cenas uzreiz nevar atspoguļot šo samazinājumu, jo patlaban pārdošanā vēl ir krājumi, kas iepirkti, esot spēkā iepriekšējam paaugstinātajam akcīzes nodoklim. Mazumtirgotāji no piegādātājiem alkoholiskos dzērienus ar samazināto likmi varēja iepirkt tikai pēc 1.augusta. Tāpēc tirgotāji, izņemot tos, kas darbojas Igaunijas pierobežā, kur ir lielāka aprite šo preču kategorijā (alkohola tirdzniecība Latvijas pusē pierobežas zonā pērn devusi 16% no iekasētā akcīzes nodokļa), nevar samazināt cenas veikalu plauktos esošajam alkoholam.
Vienlaikus Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) uzsver, ka nav novērojams alkohola patēriņa palielinājums sakarā ar akcīzes nodokļa kritumu. Šīs izmaiņas pavisam noteikti nenozīmē, ka «tauta sāks dzert vairāk», kā pauda Veselības ministrija. Lēmums par akcīzes nodokļa samazinājumu dod iespēju cilvēkiem izvēlēties pirkt kvalitatīvāku alkoholu vai uz akcīzes starpības rēķina ietaupīt un pirkt citus produktus. Ilgtermiņā varētu samazināties cenas «ejošākajam» alkoholam pēc iepriekšējo krājumu izpārdošanas.
Medijos jau bija izskanējusi informācija, ka sakarā ar akcīzes nodokļa samazinājumu uzreiz nevar cerēt uz strauju cenu kritumu, kā tas būtu, piemēram, PVN likmes izmaiņu gadījumā. Akcīze – tā ir samaksa, kas tiek piemērota tajā brīdī, kad alkohola tirgotāji laiž apritē šos dzērienus. Šobrīd 90 procenti no tirgū esošā alkohola ir ar veco akcīzes marku. Ja “Latvijas Balzams” šodien saražo spirtoto dzērienu, piemēram, brendiju “Bonoparts”, un tiklīdz to pārved uz vairumtirgotāja noliktavu, tiek uzlīmēta jaunā akcīzes marka. Tajā brīdī šī produkcija kļūst lētāka – vairumtirgotājs to sāk iepludināt tirgū par zemāku cenu. Bet mazumtirgotāju noliktavās vēl ir atlikumi no iepriekšējiem krājumiem. To skaidro Juris Lamberts, Latvijas Neatkarīgo tirgotāju kooperācijas Attīstības nodaļas direktors: «Piemēram, kooperācijai «Aibe» krājumos ir alkohols aptuveni 4 mēnešiem. Mums ir degvīna privātā marka «Ķencis». Lai no vairumtirgotāja iepirktu par izdevīgāku cenu, jāpasūta vismaz viena «fūre». Par to visu ir samaksāta akcīze. Krājumus jāmēģina iztirgot vai atstāt vēlākai tirgošanai un tūlītējai pārdošanai iepirkt daudzumu no jauna par jau zemāku akcīzes nodokli.
Vietējie ražotāji, saražojot produkciju, spēs ātrāk iepludināt tirgū alkoholu ar samazinātu akcīzi, nekā mēs spēsim agrāk iepirkto daudzumu iztirgot savā tīklā. Gadījumos, kad tiek paaugstināta akcīzes likme, jāveic inventarizācija un jāpiemaksā starpība par neiztirgoto alkoholu. Bet šajā gadījumā ar nodokļa likmes samazināšanu nekas netiek samazināts. Iemaksāto summu valsts varētu saglabāt vai nu tādā kā depozītā līdz nākamajai likmes pacelšanai, vai likumu varētu papildināt ar punktu, ka šādos gadījumos atmaksā starpību.»
«Ne Lietuvā, ne Igaunijā, mainoties akcīzes nodoklim, pieauguma starpība nav jāpiemaksā valstij par tiem krājumiem, kas veikalos vēl nav iztirgoti un palikuši noliktavās. Mūsu valstī ierēdņi radījuši nelielu haosu un samaitājuši konkurenci – veikalos, kur ir liela aprite un straujāk iztirgo alkoholu, ātrāk plauktos nonāk produkcija, uz ko attiecināts zemāks akcīzes nodoklis. Toties nelielos veikaliņos Latvijā, kā tas ir «Aibe» piemērā ar privātā zīmola degvīnu, cena «mākslīgi» ir augstāka un veidojas negodīga konkurence tirgū,» norāda Juris Lamberts Darbības ar akcīzes nodokļa maiņu valstī izrādījušās nepārdomātas.