1) himnai ir divas daļas, kas atkārtojas, taču nereti tiek izpildīta tikai viena daļa — nav pieļaujams jebkāds saīsinājums; 2) jāizlabo ieviestā kļūda himnas otrajā daļā — basos (balsī vai orķestrī) jābūt paaugstinātai ceturtajai pakāpei; 3) nav pieļaujams viena cilvēka — solista — dziedājums, kas daudzreiz ir kļūdains un neprofesionāls; 4) ir jāievēro valodas un pareizas, perfektas runas likumības (jānovērš skaņu saplūšana); 5) jānosaka precīzs metronoma laiks.
Par pirmo punktu varētu diskutēt, jo savulaik pats esmu paudis neizpratni par sportistiem, tātad īpaši trenētiem cilvēkiem, kuriem grūti nostāvēt, klausoties himnas pilno variantu, taču orķestra izpildījumā arī saīsinātajam variantam nav ne vainas. Par otro nav divu domu — ja kļūda nošu rakstā ieviesusies, tā noteikti jālabo. Par solista izpildījumu — atkal diskutējams jautājums, jo ļoti spoži priekšnesumi mijušies ar ļoti viduvējiem dziedājumiem, par kuriem nereti maksāta neadekvāti augsta cena.
Kam ļausim dziedāt himnu?
Burtu izmērs
Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku
Abonē «Liesma» — digitāli vai drukātā formātā
Digitālais saturs no 1,99 €/mēn. — pieeja visiem maksas rakstiem portālā. E-avīze no 7,50 €/mēn. — lasāma web un mobilajās lietotnēs. Vai izvēlies drukāto laikrakstu «Liesma» no 9,50 €/mēn. — pastkastē trīs reizes nedēļā, ar pieeju arī e-avīzei.